Rokmūzikas apskati

20.02.2009.

Mercury Rev – Deserter’s Songs (1998)

Ietekmējoties no nesen izlasītās “best intervjū ever”, kurā savas verbālās huiņas izklāsta latvju ārtroka blices “Bet Komats Bet” trakais bundzinieks Guntars Račs, nolēmu tautu izglītināt aprakstot pāris neo-psihadēlijas hall of fame iemītnieku dižaugļus. Sāksim ar The Flaming Lips brāļu grupas Mercury Rev albumu Deserter’s Songs, kuru ietekmīgais britu laikraksts NME atzina par 1998. gada labāko albumu.

Runājot par Mercury Rev vēsturi, grupa tika izveidota 1984. gadā un sāka kā grupa, kas rakstīja mūziku mazbudžeta filmelēm. Līdz beidzot grupa sadūšojās un kopā ar jaunpieņemto bijušo The Flaming Lips ģitāristu Krisu Donahjū ierakstīja savu debijnieku Yerself Is Stream. Tobrīd vēl grupā dziedāja Deivids Beikers, kurš grupu pameta 1995. gadā. Tādēļ nabaga zēnam Krisam nācās uzņemties grupas galvenā vokālista funkcijas. Izrādās, ka tā nebija peļama doma. Mistera Donahjū vokāls bija tik Tolkīniski rūķisks, ka savdabīgajam Queen un Suicide savienojumam (atsauce uz minēto grupu dalībnieku uzvārdiem) uzradās daudzi jauni fani – cilvēki ar netradacionālu or… Geji… Grupas skanējums savu  augstāko “zeķubikšuma” līmeni sasniedza ar šī apskata galveno varoni Mr. Desertersu Songsu, kurā tika izmantoti tādi žirafu instrumenti kā zvaniņi, ērģelītes, timpāniņi un ksilofoniņi, bet šiem jaukajiem sīkumiņiem pa virsu Mercury Rev firmas zīme šūgeizisks ģitāras zāģis.  Vairāk par albuma dziesmām nākamajā rindkopiņā. 🙂

Albums sākas ar jauki – skaisto dziesmu Holes, kurā tiek pilnībā parādīts  Mercury Rev galvenais mērķis – piesaistīt geju auditoriju. 😀 Seko vēl trīs  tik pat jauki un savdabīgi psihadēliski skaņdarbiņi, līdz pie klausītāju ausīm atnāk Opus 40, kurā savu artavu ir ielicis lieliskais bunģieris Levons Helmss. Bet pašu dziesmu mierīgi varētu iesmērēt kādam hipsterīgam Panic at the disco fanātam. (joks!)  Sekojošais Hudson Line, mūs priecē ar vēlvienu viesmākslinieku – Gārtu Hudsonu, kurš šajā dziesmā ir iespēlējis saksofonu. Gārts ir dzirdams vēl vienā albuma dziesmā Pick Up If You’re There, kuras beigās Gārts pasaka pāris teikumus. Albuma pēdējā dziesma man liek atgādināt par manu augsto asinsspiedienu, jo tā sākās kā tāda deviņdesmito gadu sākuma house mūzikas himna. Man pat sāk likties, ka tulīt sāks repot Doktors Albāns. 😀

Vērtējot albumu kopumā – tas atstāj kārtīgi izstrādāta šedevra iespaidu, šis albums palīdzēja grupai iegūt milzīgu popularitāti Eiropā. Mercury Rev, Flaming Lips, Sparklehorse un Grandaddy kā zināms radīja vienu no jaukākajiem amerikāņu mūzikas atzariem ever, ko Ausmkrēslis mīļi dēvē par Neila Janga bišu kosmisko psihadēliju.

Albumam lieku 9 zvaigznes no 10.

Advertisements

Atstāt komentāru »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: