Rokmūzikas apskati

28.02.2009.

Frank Turner – Love, Ire and Song (2008)

Filed under: 2000. gadi,Folkroks — normens @ 11:34
Tags: ,

Savā pirmajā blogā es gribēju aprkstīt kādu no sev ļoti tuviem albumiem. Tomēr man bija diezgan lielas grūtības izlemt, ar ko sākt, taču tajā mirklī man talkā nāca kolēģis Ausmkrēslis Rūdolfs – tieši viņš ieteica sākt manus apskatus ar Latvijā mazpazīstamā angļu folkroka dziemsinieka Frenka Tērnera otro, un pagaidām pēdējo, albumu.

Lieki nekavēšos ar viņa biogrāfijas atstāstījuma mēģinājumu (nepārzinu to tik labi, tādēļ nemaz necentīšos izcelties), bet gan uzreiz sākšu aprakstīt šo, manuprāt, ļoti kvalitatīvo albumu. Plates ievadkompozīija ir diezgan jaukā I Knew Prufrock Before He Got Famous, kura diez vai kādreiz būs singls, taču ir ļoti jauks ievads visam diskam, šī dziesma lieliski parāda albuma kopējo noskaņu. Pēc tam seko, manuprāt, viena no albuma labākajām dziesmām – Reasons Not to Be an Idiot, kas kļuva par otro singlu no šīs plates. Dziesma ir jauka, ar patīkamu meldiņu un vārdiem. Dziesma lieliski turpina pirmās kompozīcijas iesākto gājumu, un papildina to.

Lai gan nākamā dziesma – Photosynthesis – kļuva par albuma pirmo singlu, tomēr, manuprāt, tā nedaudz piekāpjas abu iepriekšējo priekšā. Viena lieta, ko tomēr tajā vēlos izcelt, ir vieta, kad sākas tādi kā līnijdeju ritmi. Tie rada patīkamas pārmaiņas, jauks iespraudums. Dziesma kopumā ir daudz mierīgāka, kā iepriekšējās, kas ir ļoti labi – nakamās trīs kompozīcijas ir ieturētas daudz mierīgākā garā, ir lēnas un nomierinošas, tāpēc ir labi, ka Photosynthesis samazināja apgriezienus, lai albums šķistu viengabalaināks.

Tomēr atskanot septītajai dziesmai Imperfect Tense tu gluži vai nesaproti, kur esi nokļuvis – dziesma ir ātrs pankroks, kas spēcīgi atšķiras ar visu pārējo, kas albumā līdz šim dzirdēts. Laikam jau tas, ka viņš jaunībā spēlējis pankroka blicē Kneejerk, ir atstājis pietiekami spēcīgu iespaidu.

Pēc ātrā pankroka seko vēl viena mierīga un palēna dziesma, kas rada jautājumu – vai tik Imperfect Tense nevajadzēja novietot albumā kādā citā vietā? Bet varbūt arī šādi ir labāk – tas vismaz parāda, cik izpildītājs ir dažāds, kā arī dod jaunu degsmi turpināt klausīties pēc mierīgā sākuma. Albuma devītā kompozīcija Long Live The Queen, manuprāt, ir albuma labākā dziesma. Varbūt tā man šķiet tādēļ, ka tieši ar šo dziesmu es iepazinu Frenka Tērnera daiļradi. Jāpiebilst vēl tas, ka šī dziesma, kas bija trešais, un pagaidām pēdējais šī diska singls, Apvienotās Karalistes singlu topā ir ieguvusi 65 vietu, kas pagaidām ir Frenka augstākais sasniegums šajā topā.

No albuma pēdējo dziesmu trio vēlos izcelt noslēdzošo skaņdarbu Jet Lag. Šī, manuprāt, ir skaista dziesma,kas ar savu lēno tempu ļoti labi iederētos vakrā, pirms gulētiešanas.

Nobeigumā vēlos piebilst, ka albums ir tiešām labs, lielākoties izklausas kā viens vesleums, lai gan tajā ir pietiekami daudz labu dziemsu, kas varētu būt kā atsveišķi hīti. Uzskatu, ka lielākais Love, Ire and Song pluss ir tas, ka tajā ir pietiekami līdzīgas, tomēr tajā pat laikā atšķirīgas dziesmas. Albums ātri neapnīk. Un tas priecē.

Dodu albumam 9 zvaigznes no 10.

pilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnstukšs

Advertisements

2 komentāri »

  1. Nu tu šmucī, Kūtri.

    Komentārs by Ausmkrēslis Rūdolfs — 28.02.2009. @ 11:39

  2. Kūtri, kūtri apskati albumus.

    Komentārs by Raitis F. Ātrais — 28.02.2009. @ 11:50


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: