Rokmūzikas apskati

28.02.2009.

Morrisey – Years Of Refusal (2009)

Filed under: 2000. gadi,Alternatīvais roks — Ausmkrēslis Rūdolfs @ 13:31
Tags: ,

Par Morriseju runā kā par cilvēku, kas ēd mazus bērnus, Šmucānus un kazas. Bet patiesībā tā runā par visiem veģetāriešiem. Jaunais Morriseja albums pierāda senzināmo patiesību, ka gaļa ir gaļa un vispār šis ir viens no labākajiem Mistera Morriseja solo albumiem.

Kā zināms, lai lieli mākslinieki atgūtu otro elpu jānotiek kaut kam traģiskam. Piemēram, mēs visi taču zinām stāstu par nabaga speisroka Robertu Smitu Džeisonu Pīrsu, kas gandrīz nomira veselas divas reizes, bet tomēr spēja atgriezties un ierakstīt labāko šī gadsimta Spiritualized albumu Songs In A&E. Līdzīga neveiksme piemeklēja Morriseju – nomira viņa ilgadējais producents Džerijs Finns (ja Finns nebūtu nomiris, šis albums jau iznāktu pērn).

Pēc šķiršanās no “savas sievas” Džonija Marra Morrisejs izdeva sešus The Smiths garā ieturētus solo albumus, bet pēc samērā neveiksmīgā Maladjusted Patriks paņēma rokās cigareti un devās uzpīpēt. Bet šī pīppauze ievilkās līdz septiņiem gadiem, līdz Morrisejs izdeva ļoti labo You Are the Quarry, kas guva arī komerciālus panākumus (pirmais Morriseja solo albums, kas saņēmis platīna statusu). Pēc tam Stīvens Patriks izdeva garlaicīgo Ringleader of the Tormentors, kas tomēr kļuva par trešo NUMBER 1 albumu Morriseja solo karjerā.  Likās, ka tas būs pēdējais albums Moza karjerā, bet viņš tomēr saņēmās un ierakstīja You Are the Quarry mazo māsu/brāli Years Of Refusal.

Albums sākas ar enerģisko Something Is Squeezing My Skull, kas beigās pārvēršās Morriseja firmas zīmē – histēriskā pseido-jodelēšanā. Dziesma numur 3 ģitāru iespēlējis Džefs Beks, bet tad albums turpinās ar pašironisko I’m Throwing My Arms Around Paris. Albuma otrā daļa sākas ar lielisko It’s Not Your Birthday Anymore, kas man nedaudz atgādina Morriseja lielāko hitu Everyday Is Like Sunday, bet tomēr dziesma par dzimšanas dienu ir lieliskāka. Albuma otrajā pusē ir ielīdušas vēl trīs netipiski Morrisejam fantastiskas dziesmas. Lielisks albuma noslēgums, bļ.

Albuma solīdais, pusmūžiski krīziskais, bet tomēr Mozīgais skanējums, padara šo par vēl vienu solīdu turpinājumu Morriseja veģetārā dzīvesveida propogandas stāstam, kura pirmās četras nodaļas izmainīja rokmūziku uz visiem laikiem.

Albumam lieku 7,5 zvaigznes no 10.

Advertisements

2 komentāri »

  1. pilnīgas šausmas.

    Komentārs by gribu_hujeet — 01.03.2009. @ 23:27

  2. Bet singls nav slikts.

    Komentārs by Raitis F. Ātrais — 09.04.2009. @ 22:53


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: