Rokmūzikas apskati

01.03.2009.

The Lemon Pipers – Green Tambourine (1967)

Filed under: 1960. gadi,Psihodēliskais roks — Jānis @ 20:37
Tags: ,

Tā kā man apriebās visu laiku apskatīt rokmūzikas izcilākos albumus un likt augstas atzīmes, es pārmeklēju savu ierakstu kolekciju. Ir taču jābūt kaut kam tādam, kas pretīguma ziņā pārspēs visus mājaslapas antirekordus! Un atradu. Pēc kaut kā tāda man naktīs murgos rādīsies zaļi, lidojoši gumijas lācīši un dāvinās puķes. Pirmā dziesma, “Rice is Nice”, ir kā izrauta no vidējās amerikāņu situāciju komēdijas ievada. Pārāk salkana, man nepatīk. Tam seko mazliet labākā “Shoeshine Boy”. Diemžēl nedzirdu ne spēcīgu ģitārspēli, ne spēcīgu vokālu, pateicoties kam man iepatikās bītlu psihodēlija. Dažviet melodija ir ārkārtīgi līdzīga “The Beatles” dziesmai “Penny Lane”, tomēr neapsūdzu plaģiātismā, jo Penny Lane tobrīd vēl nebija izdota.

Trešā dziesma ir “Turn Around Take a Look”. Šis ir softroka un psihodēlijas bērns. Gribēju piemest kādu sulīgu izteicienu par to, ar kādām kaitēm bērns ir piedzimis, tomēr tas būtu nekorekti, tāpēc šajā vietā iedomājieties paši savu izteicienu. Pie “Rainbow Tree” man jau no šī hipiju labdarības koncerta sāk kļūt nelabi, iestājas mirklis, kad sāku drudžaini gaidīt albuma beigas.

“Ask Me if I Care”… nē, albums vēl nav beidzies. Šausmas. “Stranglin’ Behind”…progress, tomēr, tas, ka šī ir albuma labākā dziesma, ir nožēlojami, jo tā ir tik vien kā viduvēja psihodēlija ar dažiem blūzroka elementiem. “Green Tambourine”… beidzot iemesls, kā dēļ es vispār šo sāku klausīties. Paklusēšu un paklausīšos labu mūziku. “Blueberry Blue”… mani šī mūzika dzen depresijā. “The Shoemaker of Leatherwear Square”… beidzot atrodu labo pusi – dziesmas nav garākas par 2 minūtēm.

“Fifty Year Void” ir pirmā dziesma, kas liek man pārdomāt, vai patiešām albums ir tik slikts. Beidzot kaut kas labs, nevis mazāk slikts par pārējo. 9 minūtes garais “Through with You” arī mani nekaitina, atšķirībā no puses albuma.

Es par aptuveno vērtējumu izšķīros jau albuma vidusdaļā. Pēc tam apskatījos, ko saka citi. Allmusic dotās 4 zvaigznes no 5 ir krietni par augstu. Lai gan, pastāv iespēja, ka es šeit vienkārši nesadzirdu ģenialitāti. Ko lai dara, esmu tikai cilvēks, nevis mūzikas apskatnieks-robots. Mūzikas apskatnieks-robots mums ir Ausmkrēslis.

Dodu albumam 5,5 zvaigznes no 10.
pilnspilnspilnspilnspilnspusetukšstukšstukšstukšs

Gribēju ielikt kādu citu video, tomēr The Lemon Pipers pieejamo klipu skaits YouTube ir diezgan mazs. Ģitāristi – saturieties! Es gan nespēju iedomāties, kur tas jums var noderēt, bet tagad varēsiet tagad nospēlēt Green Tambourine.

Advertisements

5 komentāri »

  1. Kādu recenziju par kautko smagāku, bet arī vecu, arī varēs kautkad sagaidīt? 🙂

    Komentārs by Mick Leed — 01.03.2009. @ 22:53

  2. Visam savs laiks. Ko tu saproti ar “kaut ko smagāku”?

    Komentārs by Raitis F. Ātrais — 02.03.2009. @ 00:28

  3. W.A.S.P., Motorhead, Black Sabbath, Judas Priest etc. (tiesa gan, nezinu vai visi ir smagāki, par šo, kuru tagad komentēji, vienkārši iepostēju komentu jaunākajā sadaļā)
    Bet nu, neko jau nespiežu, raksta jau ko autors grib! 😉

    Komentārs by Mick Leed — 02.03.2009. @ 16:59

  4. Piedod, neesmu metāla cienītājs 😦

    Komentārs by Raitis F. Ātrais — 02.03.2009. @ 17:08

  5. Eh, nu neko. Bet vismaz kautko manām ausīm tīkamu te arī var sastapt! 🙂

    Komentārs by Mick Leed — 02.03.2009. @ 19:04


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: