Rokmūzikas apskati

12.03.2009.

Blur – The Great Escape (1995)

Filed under: 1990. gadi,Britpops — Jānis @ 22:31
Tags: ,

Tiem, kas par roka vēsturi zina mazāk, pastāstīšu, ka 1990. gadā līdz ar Nirvana popularitāti meinstrīma sildošajā saulītē izcēlās grandžroks un viss alternatīvais roks kopumā. Tā kā grandžrokam bija raksturīgas bēdīgas dziesmas, Blur un citas tā laika grupas izgudroja optimistisko britpopu. Un nu par Blur ceturto studijas albumu. 

Albums sākas ar “Stereotypes”, kas sākotnēji bija gatavots kā pirmais albuma singls (vēlāk tika dota priekšroka “Country House”, kas uzvarēja britpopa kaujā – par to citreiz). Vislabāk to var aprakstīt kā britpopu ar sintpopa un jaunā viļņa pazīmēm. “Country House” nav tik juceklīga dziesma un tas, iespējams palīdzēja uzvarēt augstāk minētajā kaujā. Un dziesma nav slikta. “Best Days” ir atgriešanās pie “Stereotypes” tipa mūzikas, bet labākā kvalitātē. Tiesa gan, dziesma ir pārāk izstiepta. “Charmless Man” sākumā izklausās pēc “Oasis” kaverversijas, tad pēc visa “Think Tank” albuma prototipa, bet pēc tam izrādās, ka tā ir vienkārši slikta dziesma. “Fade Away” ir Blur psihodēlijas mērcē, līdzīgi kā “Magic America” no iepriekšējā albuma. “Top Man” ir Blur ar nelielu kantrī un elektronikas piedevu, bet nezinu, ar ko to salīdzināt. “The Universal” ir vēl viens grupas singls un tas nav tik slikts kā “Charmless Man”. “Mr. Robinson’s Quango” ir pagaidām labākā albuma dziesma un man patīk atgriešanās pie roķīgajiem pamatiem.

“He Thought of Cars” uzsāk albuma otro pusi. Zinu, zinu, tas ir CD un tam ir tikai viena puse, bet man iepatikās šī frāze no 1960. gadu albumu apskatiem. Dziesma ir līdzīga tikko izskanējušajai dziesmai par Robinsona kungu. “It Could Be You” ir jauks rifs, kas man atgādina viņu nākamos albumus. “Ernold Same” ir politiķa Kena Livingstona ierunāta dziesma par Ernoldu Seimu. Kas viņš ir – negribēju pat klausīties. Jo pārāk daudz pūļu jāpieliek. “Globe Alone” atkal ir teicams pavadījums, bet viduvēja dziedāšana. “Dan Abnormal” sākas līdzīgi kā beidzas “Globe Alone”, bet tās patiesībā ir divas dažādas dziesmas. Starp citu, tā esot dziesma par Deimonu Olbērnu, jo pārkārtojot burtus, no Damon Albarn sanāk Dan Abnormal. “Entertain Me” atkal pelna albumam zvaigznītes, bet kā atsevišķa dziesma tā ir viduvēja. “Yuko and Hiro” ir dziesma par japāņu strādniekiem. Nekas īpašs, pārāk balādīga.

Dodu albumam 8 zvaigznes no 10.
pilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnstukšstukšs

Vai universālā žīdmasonu konspirācija joprojām turpinās?

Advertisements

Atstāt komentāru »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: