Rokmūzikas apskati

17.03.2009.

The Hobos – Numbvision (1999)

Filed under: 1990. gadi,Alternatīvais roks — Jānis @ 21:49
Tags: ,

No The Hobos jau labu laiku nekas nav dzirdēts. Pēdējo studijas albumu izdeva pirms pieciem gadiem, nu jau dažus gadus veidojot jaunu, nesen nosvinēja 10 gadu jubileju. Grupa nebija slikta, tāpēc turpināsim latviešu nedēļu ar The Hobos debijas albumu “Numbvision”. 
The Hobos tika salīdzināti ar “Prāta vētru”. Sava taisnība jau ir, jo atšķirība starp šīm divām grupām faktiski ir tāda, ka pirmie dziedāja tikai angliski (atšķirībā no trilingvālās Prāta vētras), radās Liepājā, nevis Jelgavā un centās pieturēties pie mūzikas, nevis hop-hop-lalalalalala.

Albums sākas ar “She Sounds Like a Little Child”. Melodisks softroks, kas balansē uz robežas starp iekļūšanu šajā mājaslapā un iekrišanu Ausmkrēšļa ārpusroka ielejā. Tomēr nobalansē. “Feeling Like a Hobo” būtu viena no līdzi dziedamajām dziesmām, ja būtu mazliet “smagāka”. Albuma slavenākā dziesma, “Christian (I’m Gonna Be)” ir patiesi laba un kandidē uz RFĀ kvalitātes zīmi. “A Frick’n Xmas Song” sākumā izklausās pēc šīs pašas grupas “Rain” kaverversijas, bet izrādās pretziemassvētku dziesma. “Born to Be Drunk” ir daudzsološs nosaukums un dziesma attaisno manas cerības. Kaut arī epizodiski, bet arī reāla ģitārspēle parādās. “She Was My Girl” ir viena no visiem zināmajām mīlas dziesmām (kā to norāda pats nosaukums), kaut gan tas nav gluži tas, ar ko uzstātos Eirovīzijā. Esmu pat pārsteigts, ka tā ir pagaidām labākā dziesma.

Albuma otrā puse sākas ar “Reminiscence of a Funny Face”, salīdzinoši ātru un saulainu dziesmu. “Another Vision of a Funny Face” ir šīs dziesmas otrā daļa. Līdzīgi kā Dzeltenie pastnieki, arī The Hobos veido (vismaz tagad) dziesmu turpinājumus, alternatīvās versijas un remiksus. Faktiski šī varēja būt viena kopēja dziesma. Dziesmu “Lululu” visi būsiet dzirdējuši Volkswagen reklāmās, vairāk man nav ko teikt. Albumā ir iekļauta arī tituldziesma “Numbvision”. Tā ir klasiska tituldziesma: laba, der kā singls un ir raksturīga grupai. Es teiktu, ka tā ir labākā albuma dziesma. Tā ir diezgan lipīga. “Into the Sound” atgriežas pie nu jau salīdzinoši garlaicīgā pirmās dziesmas stila. Albums noslēdzas ar “Surrender”, kas ir tipiska noslēdzošā dziesma.

Albums ir ļoti labs un pēc Prāta vētras neož.

Dodu albumam 8,5 zvaigznes no 10.
pilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspusetukšs

Kvass dzeltenās mucās!

Advertisements

2 komentāri »

  1. Cīši lobs bey. Žēl ka padirsies CD, labprāt uzliktu.

    Komentārs by vimba_zlobnaja — 17.03.2009. @ 22:24

  2. “centās pieturēties pie mūzikas, nevis hop-hop-lalalalalala”

    muuahahahah, sūda Prāta Vētra. 🙂

    Komentārs by gribu_hujeet — 17.03.2009. @ 23:09


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: