Rokmūzikas apskati

25.03.2009.

The Velvet Underground – The Velvet Underground & Nico (1967)

1967. gads. Mīlas vasara. Hipiji. Monterejas festivāls. Seržants Pipars. The Velvet Underground debijas albums.

“The Velvet Underground” ir grūti kategorizēt. Viņus var pieskaitīt pie psihodēlijas, ārtroka, eksperimentālā roka, rokenrola, pankroka un virknes citu žanru. Šis albums, veidots sadarbībā ar vācu dziedātāju Niko, sākas ar dziesmu “Sunday Morning”. Mierīga dziesma, līdzīga “1979”, “The Smashing Pumpkins” lielākajam hitam, tikai ar 1960. gadu pieskaņu. Tam seko “I’m Waiting for the Man”. Tā ir dziesma par narkotiku piegādātāja gaidīšanu. Ļoti laba dziesma, man patīk klavieru rifs. “Femme Fatale” ir pirmā Niko iedziedātā dziesma. Tā nav tik laba kā pirmās divas, bet nav arī slikta. Starp citu, Niko albumā piedalījās pēc grupas menedžera Endija Vorhola ieteikuma. Jā, tā paša Vorhola, kas zīmēja tomātu zupu bundžas un Monro portretus. “Venus in Furs” ir ļoti līdzīga “Heroin”. Man gan vairāk patika pirmo dziesmu stils. Dziesma “Run Run Run” ir 1950. gadu rokenrola stila dziesma. Albuma pirmā puse noslēdzas ar klavierisko (jē, izgudroju vārdu) dziesmu “All Tomorrow’s Parties”. Patīkama pārmaiņa pēc dažām ne tik labām dziesmām, turklāt, te labāk iederas Niko vokāls. Var dzirdēt ragaroka ietekmi.

Albuma otrā puse sākas ar “Heroin”. Dziesma par heroīnu, kā noprotams. Temps mainās un ataino šīs narkotikas ietekmi uz cilvēka apziņu un prātu. “There She Goes Again” ir kaut kur dzirdēta dziesma. Jauks rifs. “I’ll Be Your Mirror” ir trešā un pēdējā Niko dziesma. Mierīga mīlas dziesma. “The Black Angel’s Death Song” ir priekšpēdējā albuma dziesma. Avangards. Ierunātas (gandrīz ierepotas) teksta rindas, pavadījums bezsakarīgs, improvizēts uz nenosakāmas izcelsmes instrumenta. Albums beidzas ar “European Son”. Sākumā diezgan sakarīga dziesma, vēlāk kakofonizējas.

Dodu albumam 8,5 zvaigznes no 10.
pilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspusetukšs

Pagaidīsim visi kopā narkobaronu.

Advertisements

2 komentāri »

  1. Tieši kakājošokāis trokšņdarbs par Eiropas dēlu ir, manuprāt, hujēšokāis eļbuma darbs.

    Komentārs by Ausmkrēslis Rūdolfs — 25.03.2009. @ 22:13

  2. tas kraans ļuu riids sen nebija barots ar banaanu, kad vinjsh rakstiija shito kakofoniju. cereeju uz ko labaaku.

    Komentārs by Ptolemajs Georgius — 31.03.2009. @ 16:45


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: