Rokmūzikas apskati

31.03.2009.

Last Shadow Puppets – The Age Of The Understatment (2008)

Filed under: 2000. gadi,Indīroks — normens @ 19:12
Tags: ,

Beidzot esmu atgriezies eRokā, un šoreiz apskatīšu Aleksa Tērnera un Mailza Keina kopīgā projekta Last Shadow Puppets debijas albumu The Age Of The Understatment.

Jau sākot klausīties šo plati, uzreiz ir saprotams, ka kvalitātē būs augsta – pirmā ir albuma tituldziesma, kas, manuprāt, arī ir visspēcīgākais diska skaņdarbs – The Age Of The Understatment. Dziesma, kas izklausās pēc lieliska skaņu pavadījuma jebkuram septiņdesmito vesternam, lieliski ievada šo plati. Arī nākamā kompozīcija – Standing Next To Me – ir ļoti skaista, ieturēta mierīgākos toņos, taču turas jau iesāktajā noskaņā. Nav brīnums, ka šī dziesma kļuva par otro singlu.

Ar trešo kārtas numuru atskan Calm Like You. Arī šī ir samērā palēna, tomēr ļoti aizraujoša dziesma. Starpspēles starp pantiņiem izklausās kā nākušas no sešdesmitajiem – septiņdesmitajiem gadiem, kur īpaši jāuzteic atbildīgais par stīgu instrumentiem – Ovens Palets jeb Final Fantasy. Kā nākamā kompozīcija seko jau daudz žiperīgākā Separate & Ever Deadly, pēc kā nāk The Chamber – jau atkal viena mierīgāka dziesma.

Only The Truth jau atkal atgriežas pirmās dziesmas vesternu motīvi, kas izklausās izcili! Ļoti laba kompozīcija, kas lieliski iederas pēc mierīgās The Chamber. Septītā dziesma ir My Mistakes Were Mado For You. Jau atkal kārtējais palēnais skaņdarbs, bet šis, atšķirībā no iepriekšējiem, ir tāds nedaudz drūms, depresīvs. Jāatzīmē instrumentālā partija beigās – tā ir ļoti spēcīga.

Black Plant jau atkal atgriež mūs ātrākos ritmos. Sākumā šķiet, ka I Don’t Like You Anymore būs kārtējā pāreja uz lēno, taču nē – dziesmas vidū tā transformējas par trakulīgāko plates skaņdarbu – tā izklausas pēc Arctic Monkeys un vesternu mūzikas mīlestības augļa, taču neesmu drošs, vai tas ir tas, ko šajā platē gribu dzirdēt. Dziesma In My room sākas ar jebkurai Bonda filmai cienīgām skaņām, un turpinās tādā pat garā.

Albumu noslēdz dziesmas The Meeting Place un The Time Has Come Again. Satikšanās vieta ir ļoti jauka kompozīcija – tāda sirsnīga, pavasarīga, pieklusināta. Lieliski piestāvētu jebkurai vecai filmai, kurā rāda, kā divi jaunieši iemīlas. Tieši tāds arī šis skaņdarbs ir. The Time Has Come Again turpina mierīgo atmosfēru, un teicami noslēdz plati.

Pirms beidzu, vēlos pateikt, ka šis disks ir lielisks, taču savdabīgs. Ja šāda mūzika iet pie sirds, tad noteikti noklausāties, ja ne, tad nemaz nemēģiniet.

Albumam dodu 8,5 no 10 zvaigznēm.
pilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspusetukšs

Advertisements

2 komentāri »

  1. Barokpops… Barokšmoks…

    Komentārs by Ptolemajs Georgius — 01.04.2009. @ 17:11

  2. […] – šo skaņdarbu drīzāk varētu nodēvēt par skarbākām atskaņām par Aleksa Tērnera blakusprojektu Last Shadow Puppets. Nedaudz skarbāka dziesma ir sekojošā Potion Approaching, kas atkal diezgan […]

    Pingback by Arctic Monkeys – Humbug (2009) « Rokmūzikas apskati — 06.09.2009. @ 19:22


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: