Rokmūzikas apskati

17.04.2009.

The Cure – Disintegration (1989)

Filed under: 1980. gadi,Alternatīvais roks — Ausmkrēslis Rūdolfs @ 14:40
Tags: ,

Gotiskā post-paņķa klauni cīnījās ar panku problēmām, gotisko minimālismu, fantastisku popmūziku, bet tomēr viņiem bija jāgaida 10 gadi, lai viņi ierakstītu savu labāko albumu, kas beidzot guva arī milzīgus komerciālos panākumus visā pasaule. Protams, es runāju par albumu ar disintegrējošo nosaukumu.

Leģenda stāsta, ka Roberts Smits lietoja psihotropās vielas, kad tika ierakstīts šis albums, varbūt tādēļ albuma skanējums ir tik unikāls. Klausoties vienkārši lielisku albumu, tev liekas, ka to ir ierakstījušas divas grupas. Bet klausoties šo albumu tev liekas, ka to vispār nav izveidojis cilvēks, bet gan kāds mežonis ar izspūrušiem matiem, kuram piepalīdz piecas grupas un seši simfoniskie orķestri. Tik grandiozi skan The Cure drūmās triloģijas otrā daļa (pirmā daļa – Pornography)

Ievadošais “tirpu raisošais” himnis Plainsong ir labākais ievadskaņdarbs ko The Cure jebkad ir radījuši, savā ziņā ģeniāla dziesma. Diemžēl sekojošais hitsingls Pictures Of You neuztur Plainsong uzdoto tempu, un tā ir viena no vājākajām albuma dziesmām, lai gan to nosaukt par sliktu būtu apvainojums pat tādam kaķūsim kāds ir lāga zēns Roberts. Closedown jau ir labāks skaņdarbs, bungu spēle šajā dziesmā spēs aizraut pat tādu rūdītu bungu ekspertu kā Kūtris Šmucāns. Lovesong ir pilnīgi unikāls skaņdarbs, par to liecina 2. vieta Bilboard dziesmu čārtā. Divi ģeniāli skaņdarbi vienā albumā jau ir daudz, bet tas nav vis.

Last Dance ir ļoti laba dziesma, bet pēc Disintegretion kritērijiem viduvēja dziesmele. Lullaby ir vēl viens hits, kas mierīgi varētu būt vājākais albuma skaņdarbs. Fascination Street ir kārtējais atpazīstamais nosaukums, lieliska dziesma, kas iesēžas prātā uz ilgu laiku un nelaiž vaļā. Prayers For Rain un The Same Deep Water As You ir pavisam depresīva albuma atkāpīte. Sekojošais albuma titulskaņdarbs ir viena no albuma kaut cik dzīvespriecīgajām ainiņām. Abi noslēdzošie Homesick un Untitled ieaijā tevi Roberta Smita sapņu pasaulē, kur valda zirnekļi, žiletes un skaisti zālāji. Tātad tās ir sasodīti labas šūpuļdziesmas.

Albums pavisam noteikti ir labākais ko šie Kravlejas vīri ir ierakstījuši. Kāds vīrs no lielākā un vecmodīgākā mūzikas portāla allmusic.com atļāvās pat pateikt, ka šī ir kulminācija visam ko iepriekš Roberts un pārējie darījuši. Bet ietekmīgais mūzikas žurnāls Rolling Stones šo atzina par 326. labāko albumu, kāds jebkad ir radīts.

Albumam lieku 5,5 Uldus Dumpjus no 6.

Advertisements

2 komentāri »

  1. Nav kapu, nav ballītes.

    Komentārs by gribu_hujeet — 17.04.2009. @ 23:49

  2. Tam ko es klausos, šis viss ir šķiet tik lēts. Uzmetu aci. Plainsong??? Bungas un taustiņi. Kautkā tajā elektrībā nekā no 7k orķestriem nedzirdēju. The Cure man atgādina nokodušos šlāgergrupeli. Neskaitot rādio, šķiet šoreiz speciāli pameklēju ko no šamiem paklausīties. Vienkārši pelēki, bez nekā, ko varētu paturēt atmiņā ilgāk par 10 sekundēm.

    Komentārs by Vecis — 18.04.2009. @ 03:22


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: