Rokmūzikas apskati

20.04.2009.

The Cure – Bloodflowers (2000)

Filed under: 2000. gadi,Alternatīvais roks — Ausmkrēslis Rūdolfs @ 22:49
Tags: ,

Roberta Smita dzimšanas dienas priekšvakarā nolēmu, ka jābeidz radošās krīzes apustuliskuma apuciliāts (reizēm saukts par The Cure depresīvās triloģijas apskatīšanu līdz 21. aprīlim) ar triloģijas pēdējo punktu šī milēniuma sākumposmā izdoto albumu Bloodflowers. Vai nosaukt šo albumu pēc vairākuma domām vislabāko The Cure albumu Pornography un Disintegretion bija veiksmīgs mārketinga triks? Atbildēšu uzreiz – protams, bet tomēr kā teiktu Latvijas slavenākais pornogrāfs Stīvs Gailis “liela kvantitāte diemžēl negarantē lielu kvalitāti”

Tā kā par albumu man nav nekas labs sakāms (varbūt tikai kaut kādi citiem nenozīmīgi apgalvojumi) sākšu ar The Cure vēstures atstāstu. Pēc disintegrējošā albuma, kurā kvalitāte saplūda ar kvantitāti izveidojot augstāko Roberta Smita & Co piramīdas punktu grupa izdeva samērā labo un komerciāli veiksmīgo (komerciāli veiksmīgs pateicoties odai pavisam agrīnajai jaunībai jeb dziesmai ar nosaukumu Friday I’m In Love)  Wish. Diemžēl Roberts nolēma, ka viņam vajag piķīti un viņš izdeva, manuprāt, vienu no lielākajiem draņķiem ko es esmu dzirdējis Wild Mood Swings. Protams, no tāda skatu punkta skatoties Bloodflowers ir normāls Seržants Pipars, bet salīdzinot, piemēram, ar tiem darbiem ko “pasaules dziedējošākā grupa” izdeva astoņdesmitajos Bloodflowers ir milzīgs mēsls.

Grupas fani šo albumu slavē tikai par divām lietām (to es vismaz arī speju novērtēt) par vienoto noskaņu un albuma ievadskaņdarbu Out of This World, kas viņiem šo albumu liek ierindot vienā plauktiņā ar grupas labākajiem darbiem. Es protams šo joku nesaprotu. Labi, Out of This World kā vienmēr ir vairāk nekā izdevies ievadskaņdarbs, bet kāda jēga no viena skaņdarba, ja pārējie ir šausmīgi gari un garlaicīgi mūsdienīga un šausmīgi garlaicīga tehno un kjūriski depresīva garlaicīguma sakausējumi. “Bet albumam taču ir svarīgākais kontracepcija?” tā apgalvos daudzi zinošie, bet tomēr es viņiem pretargumentēšu ar vēl kādu lielisku pornogrāfa citātu “Tā gumija visu čakarē”  Un vispar tas īsumā ir vis, tikai vēlos atklāt, ka albums guva milzīgus komerciālos panākumus, lai gan tajā nebija iekļauts neviens singls, tikai viens ļoti labs dziesmeklis un vairāki viduvēji trokšņojumi, kas ir garlaicīgāki par jebkuru Mailijas albumu, ko viņa ir ierakstījusi un grasās ierakstīt.

Albumam lieku 2,5 gaiļus no 6.

Video nebūs, bļ. :@

Advertisements

Atstāt komentāru »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: