Rokmūzikas apskati

27.04.2009.

The Maccabees – Colour It In (2007)

Filed under: 2000. gadi,Indīroks — Jānis @ 22:15
Tags: ,

Šodienai bija paredzēts Džordža Harisona debijas albums, tomēr tajā bija tik daudz dziesmu, ka es to atlieku maija brīvdienām. Šodien lai ir kārtējie MTV2 izzvejotie jaunieši.

Vienu grupas dziesmu jau iepriekš biju dzirdējis. Tā skanēja Samsung reklāmā. Par to vēlāk. Albums sākas ar “Good Old Bill”. Izklausās pēc trubadūriem savienojumā ar bungām. Pēc aptuveni pusotras minūtes dziesma apstājas un tad atsākas tik citāda, ka sākumā šķita, ka jau sācies otrais albuma gabals. Nē, tas ir nobeigums. Ak, jūs, postmodernie maitas. “X-Ray” ir tieši tas pats bet ar šitpankam raksturīgo ņaņaņaņaņa skaņu (lai arī ko tas nozīmētu). Izklausās kā “Arctic Monkeys”, kas nav paēduši brokastis. Bet dziesma ir laba. “All In Your Rows” jau ir agresijas un makabijiem raksturīgā maiguma savienojums. Bet tieši tas mani piesaistīja grupai. “Latchmere” jau ir hārdkōr softroks, tieši tas, ko es biju meklējis jau kopš 1988. gada. Šķiet, šī bija tā dziesma, kurai redzēju video MTV2, bet negalvoju. Dziesmas grupai ir diezgan līdzīgas. “About Your Dress” bija viena no dziesmām, ko atļāvos paklausīties pirms recenzijas. Viena no maigajām dziesmām, kas man lika pārāk zemu novērtēt šo grupu. “Precious Time” sākums ir ideāls pamats kādai roka himnai, tikai derētu to padarīt smagāku. Žēl, ka plaģiarizēšana ir nelegāla. Būtu uztaisījis ko labāku.

Albuma septītā dziesma ir “O.A.V.I.P.” Nezinu, ko tas nozīmē. Dziesma sākas ar to pašu bungu ievadu, ar kuru pārējās. Vienīgi temps un ģitāra liek noprast, ka dziesma ir cita. “Tissue Shoulders” ir emo tēma ar priecīgu pavadījumu. Nez, ja savelk lūpas piespiedu smaidā, dziesma laikam liekas ļoti jautra, bet izklausās, ka solists tūlīt apraudāsies. “Happy Faces” ir ļoti kontrastējoša dziesma. Izklausās, ka dzied nevis par priecīgām sejām, bet gan par priecīgām dūrēm. Var jau būt, ka nosaukums ir nepareizs. “First Love” nevar saprast pēc intonācijas, vai tā ir dziesma par laimīgu vai nelaimīgu mīlestību. Par to būtu jāpadomā solistam (gan jau, ka mūzikas gigantus no eRoka viņi lasa). “Mary” derētu Eirovīzijai. Katrā ziņā pēdējos britu rezultātus šis pārspētu. “Lego” ir dziesma, kas galīgi neizklausās pēc “The Maccabees” veikuma. Nebūtu solista, uzskatītu, ka mani piekāsa. Melodijas (bet ne instrumentu) ziņā līdzīgs “Placebo”. Albums noslēdzas ar “Toothpaste Kisses”, kas bija izmantots Samsung fotoaparātu reklāmā. Laba noslēguma dziesma.

Dodu albumam 8 zvaigznes no 10.
pilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnstukšstukšs

Šim nebija videoklips ar līmlapiņām?

Advertisements

1 komentārs »

  1. […] Rokenrols — Raitis F. Ātrais @ 13:08 Tags: Džordžs Harisons, Lielbritānija Kā jau nesen solīju, maija brīvdienās apskatu Džordža Harisona pirmo pilnvērtīgo […]

    Pingback by George Harrison - All Things Must Pass (1970) « Rokmūzikas apskati — 03.05.2009. @ 13:08


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: