Rokmūzikas apskati

29.04.2009.

The Cribs – Men’s Needs, Women’s Needs, Whatever (2007)

Filed under: 2000. gadi,Indīroks — Ausmkrēslis Rūdolfs @ 16:38
Tags: ,

Vērtējot pēc Q vārdiem “lielāko kulta grupu Lielbritānijā” The Cribs nākās citēt pašus Jorkšīras zēnus “I’m a Realist/ I’m a Romantic/ I’m an indecisive piece of shit”. Tev patīk šī grupa un gribās ielikt tai augstu vērtējumu, bet tomēr tā kā šo lapu dienā lasa ap tūkstoš unikālo apmeklētāju (gribu_hujeet ir personas tūkstošanās) jābūt tomēr sasodīti objektīvam.

Wichita Recors (starp citu The Cribs ietilpst tajā pašā ierakstu kompānijā, kurā mana seriāla “Pindija Gandira” pirmās sērijas varoņi Bloc Party) puikas savu slavu ieguva lēni un pamatīgi. Pirmie divi albumi bija samērā labi novērtēti vismaz britu kritiķu NME aprindās (šim rakstiskajam medijam es īsti neticu, jo viņi uzskata “manu iemīļoto grupu” Muse par ģeniālu un unikālu grupeli), visticamāk, ka britu indie fanātu aprindās arī labi novērtēti, bet lielais vairākums pelēkās masas šo grupu nespēja ieraudzīt. Bet līdz ar šo albumu, kuru producēja pats Franz Ferdinand dalībnieks Alekss Kapranos un kuru pavadīja lieliskais hits “Men’s Need” ar šokējošo video klipu grupa kļuva superpopulāra. Un to pat kaut cik atzinīgi novērtēja britu klasisko indī mūziku nīstošie ziemeļamerikāņi tirliņi kritiķu biksēs.

Pirmās piecas albuma dziesmas ir vienkārši fantastiskas. Ievadošais emocional indiecore paraugdemonstrējums iesēžas prātā uz ilgu laiku, bet Girls Like Mystery ir vienkārši sasodīti laps un libīgs skaņu darbonis. Bet Men’s Need tev neļauj gulēt tik ilgi, kamēr tu šo dziesmu nenoklausies 500 reizes un piedziedājumam neskrīmo līdzi cik jaudas.  Moving Pictures ir vēl viena sasodīti emocionāla balāde bez balādes elementiem, bet ar sekojošo I’m Realist, kuras galveno frāzi es jau paspēju ielikt savas pseido-recenzijas sākumā albums neofficiāli noslēdzas. Diem žēl sekojošās dziesmas ir garlaicīgs un viduvējs emo un britu klasiskā indī kokteilis. Varbūt vienīgi man gribās izcelt intresanto Be Safe, kurā savu spoken word runu ierunājis viens no spēcīgās Sonic Youth trīsvienības (Ranaldo, Mūrs un Gordone) dalībniekiem, protams, šoreiz es runāju par Lī. Pa vidu Ranaldo runai savu maģisko emo vokālu iekliedzis grupas basists un vokālists Garijs Džarmans.

Labs, bet ne ļoti labs, tipiskās mūsdienu britu indī rokmūzikas ieraksts, kuru nedaudz pabojā vēl tipiskākā albuma producēšanas metode (labakās albuma dziesmas ir novietotas tvarta sākumā)

Albumam lieku 4 zvaigžņus no 6.

Viens no intresantākajiem un skandalozākajiem videoklipiem rokmūzikas (nebaidos no šī vārda) vēsturē.

Advertisements

2 komentāri »

  1. Viņiem kaut kā trūkst. Manuprāt, maucīgas basistes.

    Komentārs by gribu_hujeet — 29.04.2009. @ 21:40

  2. Marrs nav basiste, bet domāju, ka dižais ģitārvirtuozs izglābs šos vīrus.

    Komentārs by Ausmkrēslis Rūdolfs — 29.04.2009. @ 22:10


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: