Rokmūzikas apskati

10.05.2009.

Repugnance – Maximum Perversum (2009)

Filed under: 2000. gadi,Smagais roks — Ausmkrēslis Rūdolfs @ 13:25
Tags: ,

Tā kā portāls ar katru stundu aiziet tālāk no galvenā virziena (F. apskata Kasier Chiefs, bet lāga zēns Kūtris – heavy metal), man arī jāseko jaunajam portāla koncepšam un jāapskata kāds Brutal Death Metal grupas albums. Kādēļ nesākt ar kādu grupu, kuru neviens nezina un tu vari mierīgi sadirst par grupas ģenialitāti?

Grupa radās kādā Spānijas miestā, kas apmēram ir Latvijas metropolīstiskuma centra Kandavas lielumā. No sākuma grupa mēģināja kopēt U2, bet tad atnāca slavenākais Spānijas Kandavas bundzinieks un teica, ka U2 ir pediņi un Bono klausās Muse, bet Edžs mājās mēdz tresīt pie DJ Tiesto radītās instrumentālās mūzikas. Kā jau noprotat es runāju par Armīnu van Būrenu. Armīns šo grupu izglāba un tas lieliski atspoguļojās šajā albumā, kas ir vienkārši emocionāli lielisks un tas savā deathcore maisā sakuļ olas un speķi. Jeb kā teiktu Kūtris jauki. Bet tagad es tiešām runāju par Armīnu van Būrenu.

Albuma dziesmas jau ir kļuvušas par Death Metal klasiku un augstu kotējās Latvijas metālistu aprindās (par šo grupu es uzzināju no leģendārā Latvijas leģendas Kūtra Š.). Piemēram, ievadošais Necro – Carngage ir kāda no tām balādēm, kas ir katrā ģeniālā rokmūzikas albumā, tātad to spēs novērtēt arī tādi metalbalāž hedi kā mans kolēģis Kūtrēns.Uncle Harry & Horror Show ir gandrīz vai neo-progresīvā roka cienīgs instrumentāls skaņu kopums jeb kā teiktu Kūtris Tas ir labs, tomēr tā nav tāda mūzika.” The Feast ir šobrīd albuma labākā dziesma, manuprāt, to hokeja fani varētu izmantot kā singalongu spēles Latvija – Spānija laikā, protams, Kūtrim šādas dziesmas nepatīk, viņam vajag ko koldplejīgāku. 77 road killing ir iepriekšējās dziesmas turpinājums. Fist Fucking ir viena no albuma mazajām virsotnītēm, bet tā kā Kūtrim ir bail no augstuma viņš uzliks ko maigāku. La Villa Butcher ir kaut kas no Džimija Hendriksa skaņu pasaules, tātad šo dziesmu spēs novērtēt mans nedaudz piemirstais kolēģis F. Nākamās 3 dziesmas ir kāds konceptuāls stāsts par Bauskas apriņķa bunģieri, kas ikdienā ir ļoti kūtris. Diary Of  Necrophile vienkārši norauj jumtu, tātad Kūtrim patiks. Bet diem žēl pēc šīs dziesmas albums ieslīgst vienveidīgumā, radot sūdīgu pēcgaršu. Varbūt tomēr es izcelšu lielisko albuma noslēgumu The Teeth Of The Cannibal, kas ir lieliska balāde gluži vai Keane līmenī, tātad atkal Šmucāna iemīļots darbs.

Albums ir tik lielisks, ka man nācās pārkāpt visas savas morāles robežas un šājā rakstā vārdus “Kūtris” un “Šmucāns” izretierēt pa visu rakstu. Tas kurš saskaitīs un ierakstīs precīzu skaitli komentāros cik reizes es pieminēju šos vārdus, tas dabūs specbalvu – iespēju izvēlēties nākamo albumu, kuru man recenzēt nākamreiz.

Albumam lieku 6 no 6.

Tā kā grupas video nekur nevaru atrast piedāvāšu jums Radiohead, bļe

Advertisements

1 komentārs »

  1. 9 reizes sie vardi tika lietoti ka ipasvardi, tapec man pienakas balva. A, un atsutisi man kadu no sis neaprakstami krutas grupas dziesmam?

    Komentārs by Mikijs Džeimss — 10.05.2009. @ 17:41


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: