Rokmūzikas apskati

20.05.2009.

The Kinks – Lola versus Powerman and the Moneygoround, Part One (1970)

Filed under: 1970. gadi,Folkroks,Rokenrols,Smagais roks — Jānis @ 20:08
Tags: ,

Šodien vēlējos apskatīt The Kinks un sākumā nezināju, ko tieši. Gribēju viņu debijas albumu (kurā bija arī viņu slavenā dziesma “You Really Got Me”), tomēr uzzinot, ka citi kritiķi šo albumu ir pēluši, nolēmu pievērsties kādam no viņu veiksmīgākajiem albumiem.

Albums ar ārkārtīgi garo nosaukumu sākas ar dziesmu “The Contenders”. Sākumā šķiet kantrīveidīga dziesma. Šķiet, ka esmu ieslēdzis Latvijas šlāgeraptauju. Tomēr turpinājums jau ir ātrāks, un, lai gan tiek paturētas dažas kantrī iezīmes, dziesma ir kļuvusi par īstu roka gabalu un tieši to es šodien vēlējos dzirdēt. “Strangers” ievads ir līdzīgs “Lola” (dziesma būs vēlāk albumā). Turpinājums gan ir citādāks, tomēr izpildījums ir līdzīgs. Melodija ne tik lipīga, bet kopumā esmu patīkami pārsteigts, jo nebiju gaidījis tik labas dziesmas jau sākumā. “Denmark Street”, par kuru dziedājis arī Eltons Džons un kurā ir notikuši dažādi ar roku saistīti notikumi, ir laba dziesma. Albums šajā brīdī šķiet izcils, jo tas ir gan enerģisks, gan oriģināls, gan arī dziesmas ir labas. Dziesmas albumā ir ļoti īsas un drīz jau sākas “Get Back in Line”. Lēnāka nekā iepriekšējās dziesmas, bet joprojām laba. Nezinu, vai albums šķistu tik labs, ja klausītos dziesmas atsevišķi, tomēr tas nav tik būtiski. Tam seko viena no tituldziesmam “Lola”, kas ir par Londonas transvestītu. Klasiska klasiskā roka dziesma. “Top of the Pops” smagais ģitāras rifs liek nojaust, ka atkal gaidāms kas labs. Tiesa gan, šī pašlaik šķiet vājākā albuma dziesma.

“The Moneygoround”, kas ir otrā tituldziesma, sākas diezgan vāji un lieto nodrāztas melodijas, tomēr turpinājums ir labs un pašlaik tā šķiet labākā albuma dziesma. “This Time Tomorrow” sākas ar lidmašīnas skaņām un tādā ziņā atgādina “Back in the USSR” no bītlu repertuāra. Dziesma ir par to, kā mūziķiem ir jāceļo. Diezgan laba. Mazliet modernizēta dziesma varētu arī mūsdienās iekļūt topu virsotnēs (ja vien meinstrīma gaume nav neglābjami izčakarēta). “A Long Way From Home” ir laba dziesma un kā reiz iederas šajā vietā. “Rats” ir atkal mazliet smagāka dziesma. Rifs vien ir to vērts. “Apeman”, kas ir viens no albuma singliem, pavadījums ir līdzīgs “Lola”, tomēr citādi tās ir dažādas dziesmas. Man nepatīk, izklausās pēc kaut kādas bērnu dziesmas, lai gan vārdi ir dziļdomīgākie visā albumā un pasmieties arī var. “Powerman”, kas ir trešā tituldziesma, ir enerģiskāka un robežojas ar pankroku (par lēnu un par daudz instrumentu). Albums noslēdzas ar “Got to Be Free”. Vēl viena laba dziesma.

Albums ir ļoti labs, tomēr cerības uz desmitnieku pazaudēja pēc “Top of the Pops”.

Dodu albumam 9 zvaigznes no 10.
pilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnstukšs

Vienam franču karikatūristam uz grāmatām bija rakstīts “humors un satīra”. Ko? Man šeit vajadzēja likt asprātīgu komentāru? Joptvai.

Advertisements

Atstāt komentāru »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: