Rokmūzikas apskati

21.05.2009.

Limp Bizkit 20-05-2009, Rīga

Filed under: Koncerti — normens @ 19:30
Tags: ,

Vienīgais eRoka korespondents Limp Bizkit koncertā Rīgā beidzot ir mājās un ir gatavs jums pavēstīt, kā viņam patika šis priekšnesums!

Laikam šoreiz sākšu ar to, ka pastāstīšu, ka neesmu vidējais Limp Bizkit klausītājs, tāpēc mans viedoklis noteikti atšķirsies un viņu fanu redzējuma par priekšnesumu. Man šķiet, ka vakar Arēnā nebija daudz cilvēku, kas pēdējā gada laikā ir apmeklējuši, piemēram, Lenija Kravica, Keitijas Meluā, vai, piemēram, Džeimsa Blanta (jā arī tāda lieta bija, taču tur pats sev biļeti nepirku) koncertus. Tomēr tas, ka klausos dažādu mūziku man neliedz novērtēt arī Limp Bizkit.

Visa koncerta organizācija mani ļoti patīkami pārsteidza – ņemot vērā to, ka viņi SWH šonedēļ ieradās ar vairāk kā dienas kavēšanos (izrādās, ka tolaik mēģinājuši šovu), nemaz necerēju, ka koncerts sāksies ap devi’biem vakarā kā paredzēts. Tā nu izskaitījis no 10 līdz 1, un paironizējis ar draugiem (visi ļoti lieli ņumetāla, kā arī Bizkit fani), ka jau atkal viss kavējas, biju izbrīnīts – uzreiz pēc mana teksta nodzisa gaismas un atskanēja pirmie akordi. Ļoti pozitīva zīme.

Koncerts sākās izcili – ar vienu no viņu zināmākajām dziesmām My Generation, kas jau sākumā lika kārtīgi lēkāt un trakot. Tā kā uz koncertu negāju ar mērķi pilnīgi izlādēties, aptuveni pirmās trīs dziesmas pūļa vidū ne pārāk tālu no skatuves nostāvēju, tomēr pēc tam virzījos uz malu, kur bija mazāk saspiests – bija vairāk gaisa, kā arī labāk varēja redzēt uz skatuves notiekošo. Jau pēc pirmajām dziesmām biju patīkami pārsteigts – skaņa bija ļoti, ļoti laba, tāpat kā izpildījums. Varēja redzēt, ka vīri bija nopietni pastrādājuši. Arī skatuve bija jauki iekārtota, nekā ārišķīga, tikai aizmugurē viņu zīmētās sejas (tās, kuras redzamas viņu mājaslapā). Vēl kāda neliela, bet ļoti jauka detaļa – DJ Letāls (Leors Dimants, kurš dzimis Rīgā) bija savai dīdžeja pultij pielicis priekšā Latvijas karogu. It kā nekas īpašs, bet tomēr patīkami! Ja jau iesāku  par Latviju runāt, tad ļoti patika ideja, ka, laikam, divas reizes koncerta laikā Freds iesāka saukļus “Latvija, Latvija”, uz ko pūlis atbildēja ar lielu entuziasmu. Atkal patīkami!

Ja atgriežos pie koncerta programmas, tad jāsaka, ka pirmās divdesmit piecas minūtes paskrēja vēja spārniem (5 dziesmas), arī starspēle, kur Letāls deva savus ritmus bija patīkama, tomēr tad man kā nefanam palika nedaudz garlaicīgi. Zinu, ka grupas pazinēji man oponēs, tomēr parastam klausītājam nākamo 40 minūšu laikā trūka meinstrīma hitu, teju visas dziesmas man bija samērā maz zināmas, turklāt diezgan vienveidīgas. Tas bija nepatīkami, tomēr labi, ka starp dziesmām teju vai nebija paužu – vai nu tās savienoja vienu ar otru, vai arī deva iespēju izpausties Letālam.

Pēc “garlaicīgajām” minūtēm arī mani atkal ļoti iekustināja My Way. Ar šo dziesmu arī viss pārējais pūlis atdzīvojās, un arī tie, kas iepriekš stāvēja malā, atkal sāka ārdīties un skaļi dziedāt līdz (par ko izpelnījās Dērsta atzinību). Pirmā daļa noslēdzās ar Džordža Maikla dziesmas Faith kaverversiju (izklausījās pat pārsteidzoši labi). Pēc šīs dziesmas viņi nogāja no skatuves, un atstāja smieklu semplu. Šeit, manuprāt, bija koncerta viens no lielākajiem, ja ne lielākais, mīnuss – sempls gāja aptuveni 3-4 minūtes, un lai gan publika visu laiku skandināja viņu vārdu, tomēr tas bija manāmi par garu un garlaicīgu. Tomēr brīdī, kad viņi atgriezās, viss tika kompensēts – otrā daļa sākās ar pēdējo gadu lielāko hitu Behind Blue Eyes, pēc kā sekoja senāka dziesma Nookie. Ap šo brīdi es jau sāku raizēties, vai tikai viņi mani nepievils, un nospēlēs priekšnesumu bez manas mīļākās viņu kompozīcijas Take A Look Aroun. Tomēr, par laimi, šī atskanēja kā nākamā, un pūli uzkurināja vēl vairāk. Pēc Mission: Impossible 2 galvenās dziesmas viņi nospēlēja savu visu laiku lielāko hitu – Rollin’, kas arī izdevās kā pienācīgs koncerta noslēgums, pelnīti saņemot lielākās ovācijas un līdzdziedāšanu. Dziesmas beigās bija vēl kāda diezgan interesanta detaļa – trīs MEŽONĪGI skaļi  sprādzieni (esot bijuši dzirdami mašīnā vairāk kā 100 metru attālumā no Arēnas). Te bija iespaidīgi, bet vai patīkami – tas katram ir atšķirīgi. Man nepatika.

Vēl jāsaka, ka nedaudz nepatika tas, ka daudzi cilvēki stipri par daudz bija lietojuši alkoholu. Sen nebiju redzējis, ka pat koncertam sākoties daudzi jau būtu tādā stadijā, ka knapi turas kājās, tomēr ne jau man spriest… Vēl, kas nepatīkami – alu nevajadzētu atļaut ienest zālē – mani, kurš nestāvēja otikumu epicentrā, jau pirmās dziesmas laikā aplēja divas reizes, un visa koncerta laikā vēl pāris (principā viss krekls bija slapjš). Bet vakar tas arī nebija tik būtiski.

Nobeigumā jāsaka, ka koncerts kā tāds bija lielisks. Vīri izdarīja visu, ko varēja, spēlēja lieliski, atdeve bija 110%. Viņi centās, pūlis atbildēja lieliski, tomēr man pašam dziesmu izvēles dēļ vidusdaļā ļoti baudāms šķita tikai sākums un beigas. Par koncertu lieku 9 zvaigznes, bet par savu baudījumu – 7,5 zvaigznes.

Koncertam lieku 8,5 zvaigznes no 10.

pilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspusetukšs

Dziesmu saraksts tādā secībā, kādā tās skanēja:

‘My Generation’
‘Livin’ It Up’
‘Re-Arranged’
‘Show Me What You Got’
‘Hot Dog’
‘DJ Lethal Theme’
‘Almost Over’
‘Break Stuff’
‘The Truth’
‘Boiler’
‘Counterfeit’
‘Just Like This’
‘Full Nelson’
‘My Way’
‘Faith’
‘Behind Blue Eyes’
‘Nookie’
‘Take A Look Around’
‘Rollin”

Advertisements

Atstāt komentāru »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: