Rokmūzikas apskati

23.05.2009.

The Clash – Combat Rock (1982)

Filed under: 1980. gadi,Pankroks — Jānis @ 22:12
Tags: ,

The Clash ir grupa, kura neiemieso 1980. gadu garu. Jūs nedzirdēsiet Asia “progresīvo” roku, Queen daudzbalsību, U2 skaistumu vai The Police vadīto jauno vilni. Jūs dzirdēsiet The Clash. Punkts. Un nē, šodien mēs nerunāsim par zvaniem no Eiropas valstu galvaspilsētām.

Combat Rock ir piektais no sešiem grupas albumiem. Tas sākas ar “Know Your Rights”. Tipiska grupas dziesma. Pankroks, bet ne tāds, kādu to radīja The Stooges un izkopa Sex Pistols. Jāatzīst gan, ka Džo Stramera dziedāšanas maniere un akcents ļoti atgādina Džoniju Rotenu. Bet varbūt tas vienkārši ir tāds panku in-joke. Runājot par pašu dziesmu, to par skaistu nenosaukt (vispār pankmūziku par skaistu nosaukt izklausās kaut kā nepareizi), bet par labu, enerģisku, skanīgu vai vēl kā tamlīdzīgi gan var saukt. “Car Jamming” man patīk vairāk, lai gan saraustītā dziedāšana krīt uz nerviem. “Should I Stay or Should I Go” ir viena no grupas slavenākajām dziesmām un tā ir patiesi laba. Nekomentēšu, gan jau paši dziesmu zināt. “Rock the Casbah” ir kārtējā labā dziesma un pat pārspēj iepriekšējo (nerakstīšu garo nosaukumu un man vienalga, ka šo paskaidrojumu rakstīt bija ilgāk). Piedziedājums ļoti lipīgs. “Red Angel Dragnet” ir tipiski klešīga dziesma, neko jaunu nepateikšu un nemēģināšu arī pārspēt savu 600 vārdu rekordu Harisona recenzijā. Pirmā puse noslēdzas ar “Straight to Hell”. Man patīk mazliet psihodēliskais sākums, turpinājums ir ne sliktāks un šī dziesma ir pagaidām labākā visā albumā. Lai cik tas dīvaini nebūtu, visnepaņķīgākā dziesma ir vislabākā. Greizs, greizs tas albums.

Otrā puse sākas ar “Overpowered by Funk”. Tas jau velk uz sintpopa pusi. Dīvains šķiet apgalvojums, ka šis albums nebija tik eksperimentāls kā “Sandinista!”. Drīzā nākotnē būs tas jānoklausās, jo šķiet, ka tur bezmaz vai klasisko mūziku varēs dzirdēt. “Atom Tan” nav tāds, kādu iedomājos izlasot nosaukumu, bet tā ir atgriešanās pie saknēm un cerēsim, ka uz labu. “Sean Flynn” ir gabals ar iemidzinošu efektu. Diemžēl, pagaidām tas šķiet vājākais visā albumā. “Ghetto Defendant” tev nav nekāds “Anarchy in the U.K.”, bet acis tik viegli neveras ciet un par to vien dziesmai var iedot žetonu. “Inoculated City” ir diezgan laba dziesma, patīkama pārmaiņa pēc pēdējām divām, jāatzīst, vārgajām dziesmām. Albums noslēdzas ar “Death Is a Star”. Labi iederas albuma beigās. Dziesma arī pati par sevi ir laba.

Dodu albumam 7 zvaigznes no 10.
pilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnstukšstukšstukšs

Kompensācija tiem, kas izlasot pirmās rindkopas desmito teikumu, jutās neinformēti un/vai aizvainoti.

Advertisements

Atstāt komentāru »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: