Rokmūzikas apskati

01.06.2009.

Editors – The Back Room (2005)

Filed under: 2000. gadi,Indīroks — normens @ 19:48
Tags: ,

Šodien noticis neticamais – esmu sarakstījis pēdējos trīs eRoka rakstus! Bet ne par to šoreiz, šoreiz par Editors debijas plati The Black Room.

Editors ir diezgan tipiska indie grupa, kas radusies nedaudz pēc šīs tūkstošgades sākumā, un savu pirmo ripuli izdeva 2005. gadā, ko arī apskatīšu. Lai gan kritiķi šo ierakstu vērtēja ļoti augstu, arī komerciālie panākumi tam bija lieli, tomēr vairāki man zināmi mūzikas snobi (piemēram, mans kolēģis Rūdolfs) to vērtē zemu, un neatzīst par labu esam. Bet vai tas man traucē klausīties un fanot par viņiem? Protams, ka nē!

Albums sākas ar ļoti Editorisko Lights. Dziesma ir laba, kvalitatīva, un izcili parāda, kāds būs šis albums. Tomēr otrā kompozīcija, Munich, Lights pārspēj vairākkārt. Šī ir mana mīļākā grupas dziesma, turklāt ar to es viņus iepazinu, tā kā šeit par īpašu objektivitāti runāt būtu grūti no manas puses, un to nemaz nenoliedzu. Pēc šīs izcilās kompozīcijas seko Blood – albuma komerciāli veiksmīgākais singls. Šī dziesma ir skumjāka, nopietnāka, un pilnīgi savādāka kā iepriekšējās, tomēr tāpat tā ir ļoti laba.

Fall ir tiešām lēna un izjusta kompozīcija, kurā ir saglabāta ļoti liela vienkāršība, kas pat ir labi šajā reizē. Tā ļoti kontrastē uz iepriekšējā fona, tomēr neteikšu, ka tas ir peļami. All Sparks, kas kļuva par plates pēdējo singlu, atkal atgriežas ierastais Editors skanējums, un tas šoreiz izsaka visu. Dziesma ir kvalitatīva, tomēr diezgan līdzīga Lights. Man tas neraucē, drīzāk pat patīk, tomēr tiem, kuri nav grupas fani, varētu traucēt nedaudz. Camera atkal ir ļoti liels pretstats iepriekš dzirdētajam, un visā visumā ir ļoti interesanta dziesma, ko visu laiku pavada vienāds, tomēr skaļumā pieaugošs bungu ritms, kas šoreiz rada intrigu.

Fingers in Factories, kas ievada otro diska pusi, ir savādāka kā iepriekšējās, tomēr blices skanējums lien ārā pa visām vīlītēm, un uzreiz var pazīt viņus. Bullets, kurš bija pirmais singls no Stratfordas vīriem, ir pilnīgi savādāks kā albuma lielā dziesmu daļa, un ja vien vēl nedaudz tiktu pamainīts vokāls, Editors šeit atpazīt būtu grūti. Someone Says atkal ir no grupas ierastā skanējuma, un tas izsaka visu. Pagaidām vājākais gabals. Open Your Arms ir ļoti interesanta, un netipiska dziesma, kas rada zināmu neizpratni – vismaz es nesaprotu, vai man šī dziesma patīk, vai ne. Ja par visām iepriekšējām kompozīcijām viennozīmīgi teicu, ka man patīk, par šo neesmu pārliecināts. Disks noslēdzas ar Distance – vēl kādu dīvainu dziesmu, kas sākumā (un principā arī visā tās garumā) atgādina lēno mūziku no astoņdesmito gadu beigām vai deviņdesmito sākuma. Interesana noslēdzošās kompozīcijas izvēle.

Kopumā jāsaka, ka albums un mūzika ir ļoti laba, tomēr, manuprāt, tajā vietām ir nedaudz nepareizs dziesmu izkārtojums. To varēja izdarīt labāk, taču arī šādi ir lieliski!

Albumam dodu 8 no 10 zvaigznēm.

pilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnstukšstukšs

Advertisements

3 komentāri »

  1. lolololol, Editors laikam ir jaunie Mogwai, ja Šmucāns viņus ir notagojis ar birku postroks. 😀

    Komentārs by Ausmkrēslis Rūdolfs — 01.06.2009. @ 20:02

  2. Pielauju, ka ta ir netisa kluda, un paldies, ka pateici!

    Komentārs by Mikijs Džeimss — 01.06.2009. @ 20:54

  3. nu kā tā var bļe

    Komentārs by gribu_hujeet — 01.06.2009. @ 23:39


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: