Rokmūzikas apskati

03.06.2009.

Coldplay – Viva la Vida or Death and All His Friends (2008)

Filed under: 2000. gadi,Alternatīvais roks,Britpops — normens @ 23:30
Tags: ,

Kā jau pēdējā laikā ierasts, arī kūtrākais no eRoka autoriem uzraksta kādu rakstu katru dienu. Arī šī nebūs izņēmums, un tāpēc piedāvāju pagaidām svaigākā Coldplay diska apskatu!

Vispār šodien biju plānojis apskatīt jaunāko Igija Popa veikumu, tomēr šodien kino pēc filmas Nakts Muzejā noskatīšanās (starp citu, labāka nekā cerēju) izdzirdēju Life In Technicolor Two. Un tad es nodomāju – kāda velna pēc viņus neapskatīt šoreiz? Jāsaka, ka, manuprāt, grupa pēc izcilajiem pirmajiem diviem albumiem, kā arī diezgan labā X&Y kvalitātē ir kritusies, tomēr par to spriedīšu šajā rakstā.

Disks sākas ar Life In Technicolor. Tomēr mans prieks ātri vien apdzisa, jo viņui pēdējo gadu labākās dziesmas vietā (manā vērtējumā) izdzirdēju tikai tās instrumentālo versiju. Tātad esmu vīlies jau sākumā. Nākmā ir Cemeteries Of London – neko citu, kā vien to, ka šī kompozīcija ne ar ko neizceļas, un ātri aizmirstas pateikt nevaru. Lost it kā situāciju uzlabo, tomēr neteikšu, ka arī par šo grāvēju esmu ļoti lielā sajūsmā.

Lovers In Japan-Reign Of Love ir diezgan klausāma dziesma, tomēr kaut kas  man tajā pietrūkst. Vismaz pirmajā tās daļā. Viss, kas seko pēc apstāšanās dziesmu manās acīs stipri uzlabo. Dziesma 42, šķiet, ir visinteresantākā dziesma platē, vismaz līdz šim noteikti. Tajā lieliski sapludina lēno un ātro daļu, un beidzot disks mani ienitriģē. Ja no 7 minūtes garās Yes klausītos tikai beigu daļu, teiktu, ka arī tā man patīk, tomēr sākuma austrumnieciskais skanējums… Man kaut kas pietrūka tajā. Viva la Vida pēc Yes uzlabo manu kopējo noskaņojumu, tomēr pagaidām par disku īpašs prieks man nav.

Violet Hill, kas seko uzreiz pēc tituldziesmas, gan mani iepriecina, beidzot kaut kas, kas man šajā diskā patiesi patīk. Par laimi, arī Strawberry Swing manu garastāvokli nesabojā, un ir lēna un mierīga, tāda, kādu no Coldplay arī gaidu. Arī otra tituldziesma Death And All His Friends nav zemē metama, aptuveni vienā līmenī ar Viva la Vida, tomēr ir daudz savādāka. Kā pēdējais seko apslēptais singls – The Escapist – diezgan futūristisks, bet manām ausīm tīkams skaņdarbs.

Iespējams, ka pret šo disku esmu bijis pārāk bargs, tomēr man tas nepatika. Coldplay var radīt, un ir radījuši daudz labāku mūziku, un šoreiz mans viedoklis stirpri atšķiras no vidējā albuma apskatnieka vai fana viedokļa par plati. Arī pats apraksts bija īss un sauss, jo man kopumā ripulis nepatika. Žēl, ka tā. Jo pēdējās dziesmas pat bija labas!

Dodu albumam 6 zvaigznes no 10.

pilnspilnspilnspilnspilnspilnstukšstukšstukšstukšs

Lai gan šīs dziesmas te nav, es to tāpat varu ielikt, jo tā viena pati ir labāka par šo disku kopā ņemtu!

Advertisements

2 komentāri »

  1. lol, protams Šmucāns kā milzīgs Coldplay fans šo eļbumu pamatīgi nolinčos. 😀 Tur man bija taisnība.
    Manuprāt, šis ir vienīgais “aukstās spēles”, kas ir kaut cik intresants. Un principā izskatās, ka manam mīļajam Braienam patīk glābt sūdīgas grupas no absolūtas iesūnēšanās garlaicīgā avangardiskā post-roka sviestojumā. Ceru, ka jūs saprotat par ko es runāju. 😀

    Komentārs by Ausmkrēslis Rūdolfs — 03.06.2009. @ 23:50

  2. Man sevi par vinu fano nosaukt ir gruti. Bet katram savs!

    Komentārs by Mikijs Džeimss — 03.06.2009. @ 23:58


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: