Rokmūzikas apskati

31.07.2009.

Ladyhawke – Ladyhawke (2008)

Filed under: 2000. gadi,Sintpops — normens @ 21:22
Tags: ,

Atgriezies no atvaļinājuma, apskatīšu Janzēlandiešu mūziķes debijas ierakstu, kas nosaukts viņas skatuves vārdā Ladyhawke.

Šo rakstu vēlējos sākt ar savu kolēģu kaunināšanu, jo vairāk kā nedēļas laikā, kurā nebiju šeit rādījies, viņi bija radījuši tikai vienu jaunu rakstu. Diemžēl, Rūdolfs pasteidzās, un viņu kaunināt nedrīkstu, bet tas jau nemaina lietas būtību. Lai vai kā, ar ar šo apskatu iesākšu trīs rakstu mini sēriju, kurā recenzēšu, manuprāt, jaunu, talantīgu un spēcīgu sieviešu jaunos albumus. Kā pirmo izvēlējos tieši Ladyhawke, jo viņas disks iznāca pirmais no šiem trim.

Plate sākas ar dziesmu Magic – normāls gabals viņas stilā, ne ar ko neizceļas, tomēr arī neizklausas peļami. Pelēkā masa, kāda ir jebkurā diskā. Dziesma Manipulating Woman jau ir kas aizraujošāks – lai gan arī tā ir ieturēta visiem labi zināmajā un pazīstamajā poproka manierē, tomēr diezgan interesantais muzikālais pavadījums, kas atgādina kaut ko no astoņdesmito sākuma disko ritmiem ir patīkams un neparasts. Tomēr daudz lielāks prieks man ir ieslēdzot kompozīciju numur trīs – tā ir My Delirium, kas ir pirmā dziesma, ko biju dzirdējis no Havkes repertuāra. Manuprāt, ļoti labs skaņdarbs. Pēc diezgan roķīgos toņos ieturētā My Delirium, Better Than Sundayatkal izklausās pēc astoņdesmito disko popa, un ir ļoti pozitīva. Patīkama pārmaiņa, šādas dziesmas viņai piestāv.

Another Runaway jau atkal ir kārtējā popdziesma (labākajā šī vārda nozīmē), kas izklausas ļoti pārliecinoši un labi. Arī Love Don’t Live Here turpina diskopopa stilā ieturēto dziesmu plejādi, tomēr man par pārsteigumu tas izklausās lieliski! Kā nākamā atskan pirmais singls no šīs plates – Back Of The Van. Neteikšu, ka esmu sajūsmā, domāju, ka bija arī daudz labākas iespējas pirmajam singlam. Par laimi, manu noskaņojumu uzlabo cita dziesma, kas bijusi singls no šī ripuļa – Paris Is Burning. Uzskatu, ka šī, kopā ar My Delirium, ir diska labākā dziesma. Teju perfekts popa gabals!

Pēc teicamās Paris Is Burning, kompozīcija Professional Suicide nedaudz paliek tās ēnā, tomēr paklausoties ierakstu viarāk, arī šo skaņdarbu es sāku just kā spēcīgu un ļoti kvalitatīvu. Tomēr tad, kad sāk skanēt Dusk Til Dawn, Professional Suicide ātri aizmirstās – pārāk labs ir šis singls, lai atcerētos to, kas bija pa vidu! Oh My ir pirmā dziesma, kas man nepārāk patīk šajā ierasktā – lai gan tā ir savdabīga, šada tipa astoņdesmito mūzika man tomēr nepatīk, un to klausīties iepriekšējā gada ierakstā galīgi negribās. Par laimi, Oh My radītās samērā negatīvās emocijas lieliski atsver Crazy World – labākā dziesma ierakstā, kura nav bijusi izdota plašākai auditorijai kā singls. Tā ir ļoti “dziedama līdzi”, kā arī himniska, manuprāt, ar šo lieliski varētu noslēgt jebkuru viņas dzīvo koncertu! Lai gan Morning Dreams ir vislēnākā diska dziesma, manuprāt, Cray World plati noslēgtu sekmīgāk – uzskatu, ka šī ne tuvu nav labākā balāde, kas radīta pēdējā laikā.

Kopumā jāsaka, ka Ladyhawke ir, manuprāt, pēdējo gadu laikā labākais popmūzikas ieraksts. Lai gan daudziem (un bieži vien arī man) vārds “pops” asociējas ar ļoti nekvalitatīvu mūziku, to nevar teikt par šo ierakstu – sieviete no Jaunzēlandes darbu paveikusi patiešām godam!

Dodu albumam 8 zvaigznes no 10.

full_sm1full_sm1full_sm1full_sm1full_sm1full_sm1full_sm1full_sm1none_smnone_sm

Advertisements

Atstāt komentāru »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: