Rokmūzikas apskati

03.08.2009.

Little Boots – Hands (2009)

Filed under: 2000. gadi,Indīroks,Sintpops — normens @ 20:05
Tags: ,

Kā jau solīju, turpinu rakstu minisēriju par jauno, bet ļoti talantīgo dāmu debijas diskiem. Kā otro esmu izvēlējies apskatīt Little Boots albumu Hands.

Meiteni, kuras īstais vārds ir Viktorija Hesketa, tāpat kā abas pārējās šīs rakstu sērijas mūziķes (trešo pagaidām paturēšu nelielā noslēpumā, pirmo reizi izdzirdēju pagājušā gada beigās, tomēr tikai pēc kāda mēneša viņu ievēroju tā kārtīgāk. Meitene, nenoliedzami, radīja labu debijas singlu, tomēr sākumā man tas nepatika, tomēr klausoties arvien vairāk, mūzika šķita arvien labāka. Tad sekoja BBC Sound of 2009 nominācija, un tālāko Hesketas ceļu, domājams, daudzi no jums zin.

Hands sākas ar Little Boots līdz šim lielāko hitu New In Town. Dziesma, nenoliedzami, ir ļoti kvalitatīva, arī man ļoti patīk, vien klipu nespēju novērtēt, bet tas jau ir dziļi individuāls gaumes jautājums, tāpēc nespriedīšu par visiem. Earthquake ir diezgan tipiska pēdējo gadu popdziesma, kas izceļas ar labu un lipīgu meldiņu un vārdiem, bet tajā pat laikā ne ar ko īpaši neizceļās. Te nu vietā ir Stuck On Repeat, kas seko pēc tam – Viktorijas pirmais lielais singls jau atkal ir ļoti spēcīga dziesma, kas pilnībā ievelk Hands varā. Spēcīgs gabals! Diemžēl jāsaka, ka skaņdarbs Click visu manu entuziasmu nosit diezgan zemu – Little Boots ir izdevies pēc vienas lieliskas kompozīcijas kā nākamo ielikt diezgan pavāju. Tā ir it kā pietiekami oriģināla, tomēr tajā pat laikā paredzama, un, vismaz man, ieturēta diezgan nepatīkamā manierē.

Prieks, ka pēc Clickt atkal seko kas ļoti patīkams, kas ļauj ātrāk aizmirst neizteiksmīgo – tas ir jaunākais singls no Hands, dziesma Remedy. Lai gan pagaidām tā vēl nav aizgājusi tautās kā singls, un vēl nav ieguvusi lielu popularitāti, uzskatu, ka tieši Remedy ir visas iespējas kļūt par plates veiksmīgāko ierakstu. Vismaz manās acīs noteikti. Kad pēc Remedy atskan nākamā kompozīcija, esmu nedaudz apmulsis – kāpēc visi singli, kā arī dziesmas, kas spēlētas pa radio, ir albuma pirmajā pusē? Lai vai kā, ar sesto numuru atskan Meddle – dziesma, par ko rakstīju ievadā. Šeit vēlreiz pieminēšu tās lielisko īpašību – jo vairāk dzirdi Meddle, jo vairāk tā patīk! Par skaņdarbu Ghost man ir visai sarežģīti izteikties – ja neskaita Hands, kas vispār ir konceptuāli savādāks gabals, tad Ghost ir plates dīvainākā dziesma, pilnīgi kaas savādāks, kā ierasts dzirdēt pēdējo gadu populārajā mūzikā. Domāju, ka oriģinalitāte ir laba lieta, un lai gan par pašu dziesmu neesmu sajūsmā, nenovērtēt to nedrīkstu. Zinot, ka jau pienācis augusts, nākamās dziesmas nosaukums teju visiem skolēniem izraisa diezgan lielu nepatiku, tomēr neskatoties uz to, Mathematics ir ļoti laba kompozīcija, manuprāt! Tiešām lielisks muzikālais pavadījums,nebūšu pārsteigts, ja drīzumā tā pārvērtīsies par singlu.

Kopā ar grupas The Human League līderi Filipu Okliju izpildītā Symmetry ir vissintpopīgākā dziesma ripulī, un lai gan man pirmajā brīdī šķita, ka otrs vokāls pieder Deivam Gahanam (un es ne tuvu neesmu Depece Mode un vispār sintpopa cienītājs), jāska, ka arī Symmetry ir tiešām labs skaņdarbs, kuram grūti atrast lielus trūkumus. Šķiet, ka kompozīcija Tune Into My Heart ir iekļauta diskā vien tāpēc, lai tajā varētu atrast vietas, kur tam piekasīties. Uzskatu, ka šis gabals ir pārāk popsīgs (vārda sliktākajā nozīmē), un garlaicīgs. Šī dziesma, manuprāt, neiederas kopējā, gaumīgajā diska noformējumā. Tomēr Heskinsa kārtējo reizi pierāda, ka labi prot izkārtot skaņdarbus diskā, jo pēc Hearts Collide noklausīšanās, iepriekšējo neveiksmi var viegli aizmirst. Prieks, ka tā, jo tas noteikti rada padara ierakstu pievilcīgāku. Diemžēl jāsaka, ka arī No Brakes man nepārāk patīk, jo arī to neredzu iederamies kopējā albuma skicē. Var jau būt, ka tās ir tikai manas domas, tomēr man nepatīk sajaukums, kurā vokāla daļa un tā laikā skanošais pavadījums izklausas kā no septiņdesmito beigām nācis, bet starpspēles šķiet futūristiskas. Kā jau iepriekš pieminēju, noslēdzošā dziesma, kas reizē ir arī plates titulskaņdarbs, Hands no izkrīt kopēja popa-sintpopa fona, esot tāda kā jauka miera oāze, kas noslēdz plati. Šī dziesma man nedaudz atgādina Regīnas Spektoras diska Far optimistiskākās dziesmas, tikai bez gari vilktajiem vārdiem, tomēr atklājums ir ļoti patīkams – Little Boots arī šādas dziesmas padodas atzīstami.

Ja teikšu, ka Hands ir kaut kas revolucionāri jauns vai izcils, melošu. Tomēr nevar arī nenovērtēt disku, sakot, ka tas ir slikts, jo tā ne tuvu nav. Tas ir labs albums, kas bieži vien skan un skanēs mājas ballītēs, kurā ir vairāki ļoti labi singli, tomēr Heskinsa noteikti varēs radīt arī ko labāku. Lai izdodas!

Dodu albumam 8 zvaigznes no 10.

pilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnstukšstukšs

Advertisements

2 komentāri »

  1. […] veidotajā Sound of 2009 palikusi nedaudz aiz Little Boots (kuras debijas plati apskatīju šeit), La Roux, īstajā vārdā Elija Džeksone, jau no pirmās reizes, kad šo dāmu dzirdēju, uz […]

    Pingback by La Roux – La Roux (2009) « Rokmūzikas apskati — 06.08.2009. @ 20:16

  2. Kūtri, tavs raksts meklējot gūglē pat pārsit Litlbūtsas vikipēdijas rakstu. 😮

    Komentārs by Džeimss Bon Džovi — 09.08.2009. @ 00:59


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: