Rokmūzikas apskati

06.08.2009.

La Roux – La Roux (2009)

Filed under: 2000. gadi,Sintpops — normens @ 20:16
Tags: ,

Beidzot esmu atradis laiku, lai noslēgtu jau solīto trīs rakstu sēriju. Nu ko, laiks pieķerties La Roux debijas platei!

BBC veidotajā Sound of 2009 palikusi nedaudz aiz Little Boots (kuras debijas plati apskatīju šeit), La Roux, īstajā vārdā Elija Džeksone, jau no pirmās reizes, kad šo dāmu dzirdēju, uz mani atstājusi spilgtāku iespaidu kā augstākminētā sieviete. Lai gan Elija galvenokārt izpilda sintpopu (par ko, kā jau minēju, neesmu sajūsmā), man visu laiku šķita, ka viņas mūzikā ir kaut kas īpašs. Tieši tāpēc ar palielām cerībām gaidīju 29. jūniju, kad iznāca La Roux.

Disks sākas ar dziesmu, ar ko gan es, gan ikviens cits iepazina talantīgo izpildītāju – In For The Kill. Jāsaka, ka jau kopš pirmās reizes, kad izdzirdēju šīs skaņas, tās man pielipa, un joprojām par šo dziesmu sajūsminos. Pēc lieliskās In For The Kill seko, manupāt, diska vājākā vieta – dziesma Tigerlily. Nezinu, kāpēc, bet kaut kas šajās visai oriģinālajās skaņās man traucē. Quicksand, kas seko kā nākamā, man patīk jau daudz labāk, un, ir kvalitatīvs dejojamais gabals. Domāju, ka šai dziesmai varētu izveidot ļoti kvalitatīvus remiksus, tomēr tā kā neesmu speciālists šajā jomā, iespējams, kļūdos.

Lai vai kāds bija ieraksta sākums, un vienalga, kas sekos tālāk – kā ceturtā skan kompozīcija, kuras dēļ La Roux ir pazīstama visā Eiropā (un, domājams, drīzumā būs zināma arī visur citur) – Bulletproof. Uzskatu, ka šī ir viena no labākajām gada dziesmām, un esmu drošs, ka gada beigu aptaujās tā tiks pieminēta ne reizi vien. Klausoties ripuli tālāk, ir ļoti patīkami, ka arī piektais skaņdarbs ir spēcīgs un labs – tā ir dziesma Colourless Colour. Lai gan apšaubu šo iespējamību, ļoti vēlētos, lai tā tiktu izvēlēta par vienu no nākamajiem singliem – būtu prieks dzirdēt to pa radio! Pēc Bezkrāsainajām Krāsām seko dziesma, ko Elija jau izvēlējusi par nākamo singlu – I’m Not Your Toy. Tā uz iepriekšējā fona izceļas ar savu popsīgumu, tomēr šoreiz tas ir labi, manuprāt. Uzskatu, ka tā ir ļoti spēcīga kompozīcija, kas noteikti iekaros klausītāju sirdis jau tuvākajā laikā. Pēc ātrās un priecīgās popdziesmas seko riktīga balāde – Cover My Eyes. Ja atmiņa neviļ, šī ir viena no pirmajām sintpopa balādēm, ko esmu klausījies vairāk par vienu reizi (vispār šī tipa skaņdarbi žanrā nav īpaši izplatīti), un ir prieks, ka La Roux ko tādu ir radījusi. Patīkama pārmaiņa, kas noteikti uzlabo ierakstu.

Pēc lēnās dziesmas klausītāju interesi un mundrumu diezgan netipiskā izskata dāma atgriež ar popsīgo As If By Magic. Kvalitatīva popmūzika, un vismaz man šķiet, ka tieši šo kompozīciju tuvāko gadu laikā diezgan daudz varēsim dzirdēt kino skaņu celiņos. Domāju, ka tā iederētos daudzās jo daudzās lentās. Izdzirdot pirmos Fascination akordus mani pārņem zināma neizpratne: “Hei, kur esmu to dzirdējis”?”. Un tad atminos – sākums taču ir teju tādā pat ritmā kā Bulletproof ievads! Labi, ka pati dziesma pamatīgi atšķiras, jo vienā ierakstā likt divas ļoti līdzīgas kompozīcijas, maigi izsakoties, būtu neprāts. Reflections Are Protection, kas seko kā nākamā, man, diemžēl, nepārāk patīk, jo ir ieturēta pavisam vienkāršā sintpopa mērcē, un man gribas ko savādāku. Tieši tāpēc dubults prieks ir par Armour Love, kas ir ieturēta samērā lēnīgā garā, tomēr tajā pat laikā šķiet ļoti interesanta un daudzveidīga. Eiropā pirktā plates kopija ar šo arī būtu beigusies, tomēr tā kā man ir pieejama Lielbritānijas versija, disks noslēdzas ar diezgan dīvaino bonusa dziesmu Growing Pains. Iespējams, ka daudziem šī varētu ļoti patikt, tomēr es aprobežošos ar to, ka, manuprāt, labāks disks būtu bez bonusa.

La Rū ir debitējusi ļoti veiksmīgi un ausīm tīkami. Lai gan Bulletproof ir diska augstākā virsotne, tas nav slikti, jo pārējās dziesmas daudz neatpaliek. No šiem trīs diskiem, ko recenzēju, tieši La Roux vērtēju visaugstāk, un esmu drošs, ka gada beigu aptaujās šis būs viens no ierakstiem, par ko balsošu. Visu cieņu!

Dodu albumam 9 zvaigznes no 10.

pilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnstukšs

Advertisements

5 komentāri »

  1. Bon Džovi tāpat krutāks. 😀

    Komentārs by Ausmkrēslis Rūdolfs — 06.08.2009. @ 20:22

  2. Nu gan salīdzināja Bon Jovi ar La Roux 😀

    Bet nu – La Roux man pat ļoti patīk – it īpaši “Bulletproof”, pat vairāk nekā “In For The Kill”!

    Komentārs by Sigita Kirilova — 06.08.2009. @ 20:54

  3. Tas par Džonu ir vietējais humors, ko zin tikai “savējie”, tāpēc droši tam nepievērs uzmanību! 😉

    Komentārs by Mikijs Džeimss — 06.08.2009. @ 20:57

  4. Par šitādiem vārdiem tu no Džona pa kaklu dabūtu.

    Komentārs by gribu_hujeet — 06.08.2009. @ 23:01

  5. Dzhon est krutij pacan iz lielvardskij stancija. blja, jopt, manaas rindaas etij huji like La hujruuks sukabatj pakalju.

    Komentārs by Zacha urla braalis — 07.08.2009. @ 00:35


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: