Rokmūzikas apskati

13.08.2009.

Miike Snow – Miike Snow (2009)

Filed under: 2000. gadi,Indīroks — normens @ 20:41
Tags: ,

Pēc neliela eksperimenta, atgriežos eRokā ar kaut ko plašai tautai saprotamāku.

Pirms pāris dienām, kad apskatīju Discovery debijas plati LP, negaidīju tādu attieksmi no portāla lasītājiem, un cerēju, ka vismaz kādam patiks. Sapratis, ka citi, vismaz šeit, tādai mūzikai vēl nav gatavi, esmu nolēmis, ka tuvākajā laikā neko tādu neapskatīšu. Varēju jau sākt ar šo reizi, tomēr ir vēl kāda jauna grupa, kas spēlē visai savādu indie, un ko vēlos apskatīt. Tie ir trīs zviedru jaunekļi Miike Snow, un tā kā esmu saj;usmā par viņu radīto mūziku, izlēmu, ka par šo blici noteikti jāpavēsta eRoka lasītājiem. Jo uzskatu, ka tieši par pavēstīt par jaunām un daudziem nezināmām grupām un izpildītājiem arī ir mans aicinājums šeit (protams, ir arī izņēmumi, bet galvenokārt pozicionējos šajā lauciņā). Pirms sāku aprakstu, vēlos ievietot kādu, manuprāt, labu citātu no populārās Lielbritānijas avīzes The Guardian par Miike Snow:

Miike Snow rada krutu mūziku, kurā a-ha satiek Animal Collective.

Albums, kurā iekļautas vienpadsmit kompozīcijas sākas ar līdz šim viņu lielāko hitu Animal, ko patstāvīgi drillē arī Latvijas labākais radio Radio SWH. Uzskatu, ka Animal ir labākā dziesma, kura šogad līdz šim ir izdota, un nebrīnīšos, ja arī gada beigās to nosaukšu par labāko. Turklāt pie kvalitatīvās mūzikas ir arī perfekts video klips (manuprāt, labākais klips ĻOTI ilgā laikā). Te vairs nav ko piebilst, baudat! Pēc mega hita seko daudz mierīgākā Burial. Lai gan piedāvājums ir nedaudz negaidīts, manuprāt, šī ir labākā iespējamā izvēle, ar ko turpināt, jo tādējādi ātri vien klausītājs tiek ievilkts Burial skanējumā, un nedomā par tikko dzirdēto. Pēc tam sekojošā balāde Silvia arī ir ieturēta samērā lēnā tempā, turklāt, atšķirībā no ievaddziesmām, ir ļoti nopietna un pat nedaudz skumja. Pati kompozīcija ir laba, tomēr, manuprāt, to labāk būtu ievietot kaut kur diska beigās.

Song For No One patīkami kontrastē uz tikko dzirdētās dziesmas fona, un lieliski ievada tādu kā jaunu ieraksta fāzi – tā jau atkal ir priecīga, saulaina, izceļas ar ļoti jauku tekstu (tāpat kā Animal, ko nepieminēju sākumā). Vēl vēlos izcelt interesanto dziedājuma veidu panta laikā, kas vēl vairāk pastiprina rotaļīgo un laimīgo noskaņu. Lai gan arī kompozīcija Black & Blue ir ļoti atraktīva, un diezgan jatra, tajā pat laikā tā ir, pēc manām domām, ļoti savāda dziesma, man nedaudz atgādinot kaut ko no Džeka Pinjates repertuāra. Kā pamatīgs nomierinātājs šeit ir ielikta dziesma Sans Soleil – jāatkārtojas, bet līdzīgi kā ar skaņdarbu Silvia, lai gan dziesma ir laba, tās novietojums varētu būt veiksmīgāks. Pēc tam seko A Horse Is Not A Home, kas pirms kāda laika bija Lielbritānijas iTunes internetveikala nedēļas singls. Un šī izvēle nemaz nepārsteidz, uzskatu, ka šī ir diska otrā labākā dziesma, kā arī perfekti piemērota koncertiem – tai ir aktīvs meldiņš, lieliskas starpspēles, kas uzkurina pūli, kā arī vienkārši, viegli dziedami līdz, vārdi! Ļoti ceru, ka man būs iespēja par šo savu domu pārliecināties kādā koncertā tuvākā gada laikā, tomēr apzinos, ka koncerts Latvijā viņiem diez vai būs popularitātes trūkuma dēļ, ja nu vienīgi kā iesildītāji. Bet varbūt ir laiks ko ieteikt Positivus rīkotājiem?

Pēdējo dziesmu kvaretetu iesāk Cult Logic – vēl vienua diezgan netipiska dziesma, tomēr neko sliktu par to teikt nevaru – kvalitatīvs skaņdarbs, kas labi bagātina ieraksta skanējumu. Plastic Jungle ir pirmā Miike Snow dziesma, par kuru varu teikt, ka tā man neiet pie sirds – tā ir pārāk dīvaina, man nedaudz atgādinot Muse skanējumu (par laimi, vokāls gan bija daudz labāks). Dīvaino meldiņu plejādi turpina arī In Search Of – lai gan šī ir labāka par iepriekšējo, tomēr uzskatu, ka Hot Chip cienīgi elektronikas akordi šiem vīriem nepiestāv. Pēc iepriekšējām dziesmām ļoti liels prieks, ka Faker, kas noslēdz plati, ir lēna un mierīga klavieru balāde – labs noslēgums diskam.

Miike Snow debijas plate noteikti ir ikviena ievērības cienīga. Ja tajā nebūtu iekļautas Plastic Jungle un In Search Of, tad šis būtu pirmais disks, kam ielieku atzīmi 10. Tomēr tas ir stāsts no sērijas “kā būtu, ja būtu”. Šoreidz skaņdarbi ir iekļauti, nedaudz pabojā kopējo iespaidu, bet ne pietiekami, lai es nebūtu par ierakstu sajūsmā! Gaidu nākamos diskus!

Dodu albumam 9 zvaigznes no 10.

pilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnstukšs

Advertisements

4 komentāri »

  1. Un… DEVIŅAS BALLES! 🙂

    Komentārs by Čilli_Liepāja — 13.08.2009. @ 21:15

  2. Vecais labais 9/10! 😀

    Komentārs by gaga — 13.08.2009. @ 22:22

  3. Tam pirmajam klipam tāds indie vibe, ka nelabi. Man nekas nebija pret to, kad tas parādījās, bet tagad visi šie klipi vienkārši kliedz – Look at me! I am so independent.
    Bet nu dziesma ir laba, protams pagaidām mana gada dziesma ir Alice in Chains – A looking in view

    Komentārs by t_funk(a.k.a azisnomarsa) — 14.08.2009. @ 09:48

  4. Man Viņa mūzika ļoti patīk. Es pirmo reizi šo grupu dzirdēju elektronikas veikalā. Nezkapēc ļoti daudzi cilvēki par šo grupu uzzin nejauši.

    Komentārs by Varis Vecpuisis — 04.08.2010. @ 11:12


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: