Rokmūzikas apskati

14.08.2009.

Phantom Planet – The Guest (2003)

Filed under: 2000. gadi,Alternatīvais roks — normens @ 21:13
Tags: ,

Pēdējā laikā biju ļoti aizrāvies ar dažādu indie un popa disku recenzēšanu. Nu ir laiks atgriesties pie klasiskāka roka!

Kā jau daudzi būs pamanījuši LNT ir atsākuši demonstrēt lielisko seriālu O.C. Un tā kā man šis seriāls ļoti patīk, un tajā ir lieliska mūzika, nolēmu, ka jārecenzē kāda no grupām, kas dzirdama tā skaņu celiņā. Un tad es sapratu, ka nav labākas izvēles par tituldziesmas California izpildītāju Phantom Planet disku The Guest, kurā ir iekļauts arī šis skaņdarbs, recenzēšanu. Uzreiz piebildīšu, ka esmu izvēlējies apskatīt nevis oriģinālo 2002. gadaizdevumu, bet gan gadu vēlāk radīto pārizdevumu, kurā ir četras papildus dziesmas.

Ieraksts sākas ar California – dziesmu, kuru zin teju ikviens, bet kuras izpildītāji daudziem ir nezināmi. Manuprāt, gabals ir lielisks, un ļoti, ļoti spēcīgi atklāj albumu! Ne velti tas ir tik populārs! Pēc tam seko Always On My Mind, kas atgādina kaut ko no Beach Boys repertuāra. Tomēr, lai cik tas pārsteidzoši arī nebūtu, dziesma lieliski iederās albumā, un skan ļoti labi! Patīkams, neizsakāmi saulains gabals, kas rada noskaņu par kādu siltu un patīkamu vietu, uzskatu, ka bezgalīgi daudzās filmās to varētu izmantot skaņu celiņā. Lonely Day, lai gan sākas lēni un man nepārāk patīkami atkal izvēršās par priecīgu un manāma ausīm tīkamu skaņdarbu. Jau pirmajās trīs dziesmās ir dzirdams aizraujošs poproka un alternatīvā roka savienojums, kas disku tikai uzlabo! Arī ceturtā dziesma, ir diezgan stipri atšķirīga no iepriekšējām – tā ir balāde One Ray of Sunlight, kas, manuprāt, ir viena no ripuļa virsotnēm.

Pēc daudzveidīgā un daudzsološā sākuma, arī Anthem neliek vilties – tā ir klasiska, diezgan lēna, alternatīvā roka kompozīcija, kas ietērpta ļoti jaukā un vieglā meldiņā, jauki papildinot kopējo noskaņu buķeti. In Our Darkest Hour ir pagaidām roķīgākais gabals visā platē, nedaudz atgādinot Foo Fighters mierīgākos gabalus. Arī par šo kompozīciju kritiskus vārdus teikt negribās. Jau no pirmajiem Turn Smile Shift Repeat akoridem mani pārņem diezgan liela interese par šo dziesmu, jo tā tiešām ir netipiska. Pieņemu, ka grupas faniem būtu kaut kas par to iebilstams, bet vismaz man tā atgādina Radiohead labāko gabalu (manā izpratnē) līmeni. Arī saksafona skaņas, kas sākumā ir gluži negaidītas, patīkami papildina dziesmu. Pēc Hey Now Girl, kas ir vēl viena alternatīvā roka dziesma ar nelielām pankroka iezīmēm mani pārņem sajūta, ka gadījumā, ja es nezinātu, kas izpilda The Guest, es padomātu, ka tā ir kādas filmas par vietu saulainu pludmali skaņu celiņš, kurā sakopoti daudzu mūziķu darbi. diezgan neraksturīga muzikālo stilu dažādība priekš rokgrupas.

Nobody’s Fault, kas iesāk diska otro pusi, ir kārtējā diezgan labā dziesma, kas gan uz pārējo fona samērā nobāl, un pilda tādu kā pelēkās masas funkciju. Vien atšķirība no “vidējās” pelēkās masas ir tāda, ka šī dziesma ir tiešām forša. Sekojošā All Over Again atkal ir roķīgāka dziesma, kas labi varētu derēt publikas uzkurināšanai koncertos vai ballītēs. Lai arī tas man ir liels pārsteigums, arī Wishing Well nedaudz atgādina Radiohead.Viss, sākot no vokāla, un beidzot ar izpildījumu, jo īpaši sākumā, šķiet līdzīgs šai blicei, vien himniskā vidusdaļa, manuprāt, nepiestāv skaņdarbam. Divpadsmitās dziesmas izvēle ir lieliska – lēnā un mierīgā Something Is Wrong, kuras pavadījumā ir dzirdama tikai akustiskā ģitāra ir veiksmīga izvēle pirmā izdevuma noslēgumam.

Tā kā recenzēju pārizdoto versiju, pēdējo dziesmu kvartets ir tāds, kādu parasti diskos neiekļauj, un tieši tāpēc ar dubultu interesi to klausos. Tas sākas ar California demo versiju. Lai gan īpaši daudz demo dziesmas neklausos, jāsaka, ka šī ir viena no kvalitatīvākajām, ko zinu – visu cieņu ikvienam grupas loceklim, jo tā daudz neatšķiras no īstās versijas. Pēc tam seko Always On My Mind (dziesmas, kas izklausījās pēc Beach Boys) Londonas versija. Nezinu, kāpēc tieši Anglijas galvaspilsētas vārdā nosaukta šī versija, bet fakts ir tāds, ka roķīgākā un nepieradinātākā dziesma platē šajās skaņās izklausas daudz labāk. Man nezināmu iemeslu dēļ, šajā diskā nav iekļauta tituldziesma The Guest, tomēr ir tās dzīvais izpildījums. Uzskatu, ka izvēle ielikt tieši šo dzīvo versiju ir neslikta, jo paveikts tas tiek kvalitatīvi, un arī dziesma ir ļoti laba. Kā noslēdzošais skaņdarbs ir izvēlēta dziesmas This Is What You Get demo versija. Varbūt tas izklausīsies muļķīgi, bet tā kā to pirmo reizi dzirdēju braucot ar moci austiņāss no sava Ipoda, nemaz nezināju un nenojautu, ka tā ir demo versija. Domāju, ka tas ir augstākais kompliments, ko šāda dziesma var saņemt!

Lai gan Phantom Planet daudzi uztver kā viena hita brīnumus, es uzskatu, ka tā nav tiesa. Viņiem ir daudz labas dziesmas, kuras, diemžēl, ir palikušas masu nenovērtētas un nepamanītas. Tomēr tas viņiem netraucē radīt labas kompozīcijas, un es uzskatu, ka ikvienam, kuram zemāk dzirdamās dziesmas šķiet kvalitatīvas, vajadzētu iegūt The Guest. Jo albums ir lielisks, un es nebaidos no apgalvojuma, ka tas ir viens no labākajiem diskiem šajā desmitgadē.

Dodu albumam 9,5 zvaigznes no 10.

 pilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspuse

Ļoti atvainojos par slikto skaņas kvalitāti, bet, diemžēl, labāku atrast man neizdevās.

Advertisements

1 komentārs »

  1. Viņi ir tik labi, ka es pat esmu gatava izrubīties gribu_hujeet klēpī.

    Komentārs by Madara — 26.08.2009. @ 14:30


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: