Rokmūzikas apskati

05.11.2009.

Kings Of Convenience – Declaration of Dependence (2009)

Filed under: 2000. gadi,Folkroks,Indīroks — normens @ 19:24
Tags: ,

Ārā viss ir balts, skaists un mierīgs. Tieši tāpēc šodien prasīt prasījās apskatīt tieši šāda veida albumu.

Norvēģu duets Kings Of Convenience ir viena no populārākajām šīs valsts grupām pasaulē, turklāt, manuprāt, tieši viņi savā mūzikā vislabāk spēj atainot šīs ziemeļu valsts iedzīvotāju mieru, sajūtas. Tieši viņus klausoties vienmēr nāk prātā skaistas, sniegotas kalnu galotnes un koki. Jā, gan jau tās ir tikai manas sajūtas, bet tomēr. Labi, esmu pietiekami aizdomājies nostaļģiskas domas par to, cik ļoti man patīk ziema, un nu ir laiks beidzot ķerties klāt pašam albumam.

Bergenas draugu svaigākais ieraksts sākas ar ļoti lirisko un skaisto 24-25. Nekā lieka, tikai mierīgas ģitāras un akurāts dziedājums. Tieši tas, ko vajag, un jau no pirmajām sekundēm man prātā nāk Ziemassvētku rīts, kura laikā veros aiz loga, kur lielām pārslām lēni krīt sniegs. šī idille pazūd tad, kad atskan Mrs. Cold, bet tikai tāpēc, lai rastos cita, nedaudz aktīvāka noskaņa. Šajā gabalā vīri ir izvēlējušies nedaudz ātrākus ģitāras ritmus, arī dziedājums kļuvis mundrāks un nedaudziezagusies arī vijole. Brīnišķīgi! Līdz ar Me In You pirmajiem akordiem, es izdzirdu arī pirmās klavieru skaņas ierakstā. Arī šī ir samērā atraktīva un ātra dziesma, tā lieliski notur to skanējumu, ko uzsāka Mrs. Cold. Visai līdzīga noskaņa paliek arī pēc pagaidām pirmā un vienīgā singla Boat Behind. Uzskatu, ka šī dziesma ir labākais singls, kāds jebkad bijis blicei (pārsitot arī I’d Rather Dance With You). Tas izsaka visu.

Plates otrā daļa sākas ar Rule My World, kas, manuprāt, par 180 grādiem izmaina sajūtu gammu, no dziļas ziemas ieejot pavasarī. Bet jāsaka, ka arī par šo neko sliktu nevaru teikt, kā vienmēr, līmenī. Declaration of Dependence turpina kompozīcija My Ship Isn’t Pretty, kas pēc priecīgās un jaukās pavasara idilles šķiet kā melna un lietaina diena. Lūk, cik tālu un perfekti šis ieraksts spēj aizskart sajūtas – tas asociējas ar laikapstākļiem un skaistām ainavām. Par dziesmu runājot, tā ir ļoti izdevusies skumjā balāde. Kā vienmēr, pēc lietus seko mierīgs laiks, un tāda arī ir Renegade. It kā pozitīva dziesma, tomēr es to asociētu kā dienu pēc lietainas nakts – visur pil ūdens, ir slapjš, tomēr ar pozitīvu skatu nākotnē. Power Of Not Knowing jau atkal ir solis uz priekšu, tā ir kā skaista, zvaigžņota vasaras nakts. Ļoti gribētu izcelt ģitārspēli, tā šeit ir izdevusies izcili. Peacetime Resistance, manuprāt, varētu iederēties jebkurā kvalitatīvā filmā kā dziesma, kuras laikā saldsērīgajam galvanajam varonim ātri pārskrien vasara un sākas rudens. Dziesma ir īsti rudenīga, un domāju, ka to iekļausu nākamā gada Saulrieta dziesmās. Vismaz man tā atsauc jaukas atmiņas.

Diska noslēdzošā daļa iesākas ar Freedom And Its Owner, kas ir vēl viena īsti rudenīga dziesma. Grūti te ko piebilst, gan jau katram šeit ataust prātā viņa īpašās, jaukās atmiņas, kas saistītas ar šo gadalaiku. Scars On Land ir tieši tāda dziesma, kā šodiena – tā iezīmē kā jauna sākumu, it kā rudens vēl nav beidzies un ziema vēl nav sākusies, bet tā tomēr ir. Īsta robežšķirtne, nedaudz skumja dziesma, un sen neesmu dzirdējis dziesmu, kura tik labi izklausītos ar tik vienkāršu ritmu. Gluži kā noslēdzies aplis – Second To Numb jau atkal ir kā skaists ziemas rīts, kurā krīt vieglas sniega pārslas, nedaudz salst vaigi, bet viss apkārt izskatās ideāli, tāpēc nemaz negribās iet iekšā. Ripulis noslēdzas ar Riot On An Empty Street, kas ir labākais iespējamais Declaration of Dependence fināls – it kā ļoti skaisti, jauki un patīkami, tu saproti, ka ir pienākušas beigas, tomēr nemaz negribas izrauties no šīm noskaņām, tāpēc disks sāk savu kārtējo rotāciju…

Kings Of Convenience ar savu trešo studijas albumu ir radījuši, visticamāk, visu laiku labāko noskaņu ierakstu, nepiespiesti, vienkārši, sirsnīgi – tieši tā, kā vajag. VIņi parāda, ka ar minimāliem līdzekļiem var panākt maksimālu efektu, un šobrīd šo ierakstu gribas drilēt vēl un vēl. Šis noteikti iekļūs manā šī gada disku topā!

Ierakstu novērtēt ir ļoti grūti, tas ir  īsts sajūtu albums, tāpēc šoreiz atzīmi grasījos nelikt, tomēr pārdomāju. Dodu albumam 9 zvaigznes no 10. Tas ir tā vērts!

full_smfull_smfull_smfull_smfull_smfull_smfull_smfull_smfull_smnone_sm

P.S. Atvainojos par savu reto parādīšanos eRokā, tomēr izskatās, ka līdz decembra vidum īpaši vairāk laika man nebūs. Centīšos to izbrīvēt, tomēr dažādi pasākumi, mācības, kā arī ZPD būs tūliņ jānodod, kas paņem ļoti daudz brīžu. Ceru, ka kolēģi būs aktīvāki, arī pats darīšu, ko spēšu, bet nesolu lielas pārmaiņas tuvākā mēneša laikā. Piedodiet.

Advertisements

3 komentāri »

  1. Lielisks apraksts, dēļ kura albums drīz būs jau klausīšanās režīmā.

    Komentārs by Batigola — 05.11.2009. @ 19:57

  2. Lielisks albums, lieliska grupa!

    Komentārs by a s — 06.11.2009. @ 02:34

  3. Bļa, deviņas zvaigznes.

    Komentārs by Ausmkrēslis Rūdolfs — 24.11.2009. @ 17:58


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: