Rokmūzikas apskati

05.12.2009.

Selena Gomez & the Scene – Kiss & Tell (2009)

Filed under: 2000. gadi,Popkors — Gots de Hujē @ 23:10
Tags: ,

Šeit eRokā pamatā tiek aplūkoti tikai bārdaini un rupji ģitārspēlmaņi. Viņu raupjainās rokas ir jūtamas pat nedzirdot šo roķeru skarbos bungu ritmus. Ārkārtīgi sūri, ja tā var izteikties. Vai esmu vienīgais, kam reizēm parādās vēlme izjust maigumu, ietīties zīda segā un samta spilvenos, saost telpā svaigu rožu un vaniļas smaržu, nevis piesvīduša Toma Jorka vai Moriseja dvaku? Patiešām, šis vēsais decembra vakars ir perfekts, lai apskatītu jaunās poprokmeitenes Selenas Gomezas debijas albumu Kiss & Tell.

Tātad, iesākumam par pašu Selenu. Viņa ir 17 gadus jauna, pievilcīga un dienvidnieciska paskata spāņu izcelsmes meiča ar burvīgām, vējā plandošām melnām matu cirtām un smaidu, kādus uzražot var tikai Teksasā. Iespējams, pasaulei šis skaistums paliktu neatklāts, ja vien nebūtu Disnejs, kompānija, kas pasaulei devusi tādas lieliskas lietas kā Mailija Sairusa, Mikijpele un sintētiskās narkotikas (dažreiz gan disnejiešiem sanāk aizšaut garām ar pediņu brāļu bojbendiem, bet kam negadās). Gomezas ģīmītis ir izvazāts pa dažnedažādiem seriāliem, taču, kā jau katrai ziepeņu zvaigznei pienākas, viņa uzsākusi muzikālo karjeru, sākumā piepalīdzot apšaubāmas kvalitātes skaņu celiņos. Šogad jauniete paņēmusi zem sava spārna pāris nevienam nepazīstamus mūziķus, kuri sauc sevi par the Scene, un tā radies Kiss & Tell.

Čau, esmu tīņu zvaigzne, mīli mani un nopērc mani.

Ja godīgi, Kiss & Tell mani pilnībā nošokēja. Lai piedod man mīļā Mailija (pēc pēdējās piedauzīgās paparaci fotosesijas mana sirds ir nedaudz sašauta), bet no Gomezas jaunkundzes gaidīju sairusveidīgus saldi sērīgu gabalus, varbūt arī kaut ko no popsīgas elektronikas, bet tikai tā, skatam. Taču mazā latīņamerikāniete izrādījās daudz agresīvāka, nebēdnīgāka un roķīgāka. Kamēr Mailija dzied kantrī par savu nobraukto suni un pēdējās svētdienas dievkalpojumu, Selena gādā arī par to, lai varētu nedaudz iesvīst. Protams, netiek aizmirsts arī par maigumu, ko tik ļoti gaidīju, un popu, kas varētu apmierināt arī rūdītu Hannas Montanas fanu. Kopumā pat ļoti stilīgi, varbūt galīgi neoriģināli, bet stilīgi. Gribētu izcelt dziesmas Falling Down, As A Blonde un it īpaši Crush, kas lieliski iederētos 90% amerikāņu emo grupu repertuārā. Par laimi, Selena savās dziesmās cenšās pēc iespējas mazāk gaudot, tā vietā labāk izvēloties seksīgi neprasmīgu deklamēšanu par savu nemiera sajūtu sakarā ar pasaulē pastāvošo iekārtu. Eh, ja viņa būtu pilngadīga…

Lai šis apskats ir kā maza atkāpe no mūsu ikdieniškās un bargās muzikālās gaumes. Mēs visi gribam būtu baigi alternatīvie, klausīties krutu un smagu mūziku, taču reizēm vajag no tā visa nedaudz paiet malā un ielaist savā pleijerī maza meitēna vokālu un smieklīgi vienkāršos uzskatus. Prozit!

Advertisements

4 komentāri »

  1. Šodien redzēju vēl vienu viņai ļoti līdzīgu meiteni pa TV, bet neatceros viņas vārdu 😦

    Komentārs by gundarsz — 05.12.2009. @ 23:22

  2. Džona Bon Džovija

    Komentārs by Ausmkrēslis Rūdolfs — 05.12.2009. @ 23:26

  3. Turklāt es vēlējos piebilst, ka aiz šī rupjā, koncentrācijas nometnes ietekmētā vampīra slēpjās maigs un trausls puisis no Latvijas puķu un ziedu galvaspilsētas Salaspils. Prozit, Mister de Hujē.

    Komentārs by Ausmkrēslis Rūdolfs — 05.12.2009. @ 23:30

  4. TU man ļoti patīci. es grībētu lāi tū esī manā māsa .

    Komentārs by sanija — 21.11.2010. @ 12:40


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: