Rokmūzikas apskati

12.12.2009.

Desmitgades Kūtrumu Apskates 25 zemākie punki jeb kāda subjekta objektīvi vārgs viedoklis par desmitgades labākajiem albumiem. Trešā daļa. Dži Mascisa cīņas pret Joshimi 15., 14., 13., 12., 11. daļa.

Filed under: 2000. gadi,Muzikālie saraksti — Ausmkrēslis Rūdolfs @ 22:43

Bļ, tā kā visi pēdējā laikā ir kruti, tad es arī nolēmu būt reāls un izteikt savu ūberobjektīvi aprēķināto topsi par desmitgades spēcīgākajiem tehno albumiem.

Šo var uzskatīt par ūberizdevušās rakstu sērijas trešo daļu, y0.

15. vieta.

Fujiya And Miyagi – Transparent Things (2006. gada 23. janvāris)

Avangardiskās mūzikas žanra krautpopa pionieri, ko daudzi uzskata par eksperimentāliski fancīgiem Modern Talking, spēja ar šo albumu pārsteigt ikvienu skeptiskāki noskaņotāko vāverzelli. Un it īpaši izkausējot ļaužu sirdis ar tādiem grāvējiem kā Collarbone un Ankle Injuries. Grupas arsenāla spēcīgākais trumpis ir tās vokālists, kas reizē spēlē ģitāru, čukstoši deklamē vācu akcentā savus dīvaini izvērptos tekstus, kas antiholokautiski noskaņotiem cilvēkiem krīt uz nerviem.

Krautiski, bļ.

14. vieta.

Mclusky – Mclusky Do Dallas (2002. gada 1. aprīlis)

Post-hārdkora, indī roka un noizroka kokteilis velsiešu Mclusky gaumē ir vairāk nekā pirmā aprīļa joks. Ne velti albumu producējis un skaņu enģinējis pats Stīvs Albini. Ne velti albums ir ieturēts vienā lielā mosh-pit kokteilī, kas dažbrīd atdurās pret kādu melodiskāku mirkli. Kā piemēram īstu īmo himnu mēdišanās mērcē To Hell With Good Intentions. Ja šo albumu būtu producējis Braeins Īno, mēs varētu runāt par desmitgades labāko albumu.

Kandavniek uzmanies, bļ.

13. vieta.

Animal Collective – Merriweather Post Pavilion (2009. gada 6. janvāris)

Baltimoras baltie zēni no nevienam nesaprotamas no wave folk blices ar šo pārvērtusies par lielisku popgrupu, kuras spēj aizkustināt pat dumjo amerikāņu tīnīšu sirdis. Un gluži kā grupas līdznenieki Beach Boys sešdesmitajos spēj kaut uz sekundi apturēt bītlmāniju, mūsdienu kontekstā runājot īmomāniju. Tas ir vienkārši apbrīnojami un šoreiz bez ironijas.

Francis dzeltenā kreklā, bļ.

12. vieta.

Interpol – Turn On The Bright Lights (2002. gada 19. augusts)

Ņujorkas modīgie puiši tiek saukti par vienu no pasaulē labākajām Joy Division kopijām. Un tā tas arī ir. Lai gan paši interpoli ir kaut kas vairāk nekā garage-post-shite-pindie-forever-ian curtis voice is cool tipa blice. Viņu atmosfēras un emocijas tiešām ir patiesas un domāju, ka Ians Kērtiss noteikti nekaunētos par šī albuma skaņdarbiem.

Jē This Charming Man, bļ.

11. vieta.

Deerhunter – Microcastle (2008)

Par šīs grupas pretīgo unikalitāti es esmu runājis tik daudz, ka pat pašam sāk palikt pretīgi. Jāatzīst, ka šis albums pēc hipnotiskā Cryptograms bija kā svaiga duša visiem knapi dzirdošajiem. Izteikti popsīgs, bet tomēr ziemiski noskaņots albums ar nelielu eksperimentālisma garu.

Briežīgi, bļ.

Advertisements

Atstāt komentāru »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: