Rokmūzikas apskati

02.01.2010.

Norah Jones – The Fall (2009)

Filed under: 2000. gadi,Džezs,Folkroks,Indīroks,Soulmūzika — normens @ 23:58
Tags: ,

Ir jauns gads, un arī esmu izlēmis no mūzikas apskatnieka  censties kļūt par mūzikas recenzentu. Tā kā vēl ir iekrājusies kaudze ar apskatīšanas vērtiem pērnā gada ierakstiem, 2010. sākšu ar svaigāko no Noras Džonsas.

Jāsaka, ka Noras radītā mūzika mani ir uzrunājusi jau kopš tā laika, kad man bija tikai 10 gadi, bet viņa izdeva savu debijas ierakstu. Tolaik to darīju retāk, bet jau kādus divus trīs gadus Come Away With Me manā iPod atskan vismaz reizi mēnesī. Arī kā romantiska vakara fons šis disks ir skanējis ne reizi vien, joprojām uzskatu, ka tas ir viens no labākajiem diskiem šim mērķim. Diemžēl jāsaka, ka līdz ar Feels Like Home Džonsa daļu sava šarma zaudēja. Lai gan dziesma joprojām bija lēnas un liriskas, līdz ar kantrī žanra lielāku dominanci, kaut kas vairs nebija tā. Not Too Late jau bija labāks, tomēr joprojām kaut kas nebija tā, kā es to gribētu dzirdēt. Un tad pēc divu gadu klusēšanas parādījās The Fall.

Sākusi sadarbību ar producentu Džakvairu King, kurš veidojis tādus ierakstus kā Aha Shake Heartbreak un Only By The Night no Kings Of Leon, vairākus Toma Veita diskus un arī zināmāko no Modest Moose – Good News for People Who Love Bad News, amerikāniete nu izklausas daudz savādāk kā iepriekš. Jā, nekur nav pazudušas jau ierastās lēnās balādes, džeza, sola, folka un arī kantrī melodijas, tomēr savā ceturtajā skaņuplatē dziedātāja ir ieguvusi jaunu un ļoti pievilcīgu šķautni. Ir parādījies kaut kas no indie, kas komplektā ar Noras teicamo vokālu veido ko jaunu un nedzirdētu, tomēr tajā pat laikā kaut ko tik zināmu. Uzskatu, ka viņa ir lieliski adaptējusies mūsdienām, necenšoties radīt kārtējo Come away With Me, tā vietā meklējot jaunas vēsmas un meldiņus.

Vienīgais, kas man patiesi traucē ieraksta pilnvērtīgā izbaudīšanā ir tas, ka tajā joprojām ir vairākas kantrī dziesmas. Protams, šādas mūzikas iekļaušana ierakstā palielina tā pārdoto eksemplāru skaitu, tomēr tā nav mūzika ikkatram. Runājot par atsevišķām dziesmām, noteikti jāizceļ izcilais pirmais singls Chasing Pirates, kas ievada albumu. Vēl noteikti gribu izcelt tam sekojošos Even Though, Light As A Feather un Young Blood. Pirmās četras no 13 kompozīcijām arī ir augstākais plates punkts, tomēr arī tās pārējā daļā var atrast teicamu mūziku.

Ar The Fall Džonsa atkal ir pārsteigusi pasauli, tas jau atkal ir lielisks ieraksts. Jau sākumā pieminēju, ka viņas debijas plati esmu daudzas reizes rotējis gan pleijerī, gan romantiskos vakaros. Esmu doršs, ka ar šo būs līdzīgi. Nora ir kļuvusi savādāka, taču noteikti ne sliktāka!

Dodu albumam 8,5 zvaigznes no 10.

half_sm

Advertisements

3 komentāri »

  1. Labs raksts, vien pati Nora nepārāk pie sirds iet.
    Starpcitu, recenzijas, manuprāt, patīkamāk lasīt par iepriekšējiem apskatiem!

    Komentārs by Es — 03.01.2010. @ 00:37

  2. Paldies, man ar tā šķiet, tāpēc arī mainīju savu rakstības veidu.

    Komentārs by normens — 03.01.2010. @ 00:41

  3. Gribu tikai piebilst, ka pilnai Noras diskogrāfijai pietrūkst viņas un draugu kopprojekts The Little Willies un pats pirmais ieraksts ar viņas dalību – blūza ģitārista Peter Malick grupas studijas albums ar Norah Jones piedalīšanos. Jāpiezīmē, ka manuprāt šis arī ir pats labākais no visiem albumiem ar Noras piedalīšanos.

    Komentārs by smitz — 10.01.2010. @ 12:19


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: