Rokmūzikas apskati

12.01.2010.

The Minutemen – Double Nickels on the Dime (1984)

Filed under: 1980. gadi,Alternatīvais roks,Eksperimentālais roks,Pankroks — Ausmkrēslis Rūdolfs @ 23:49
Tags: ,

Lai noklausītos šīs albumam veltītas 90 minūtes ir jāveic īpaši ilgs un mokošs sagatavošanās process – jāizskuj savam blakussēdētājam paduses, jāveic vairāki dziļie pietupieni un galu galā jāveic divu pirkstu savienošana kopā, reizē dziļi ieskatoties savam biedram acīs.

Biedri, šis ASV fankī pankī blices, kuras dziesmu Corona jūs noteikti esat dzirdējuši, ja vien nedzivojat mucā vai arī esat tik vecs kā mans pensionētais kolēģis Raitis, kurš neskatījās MTV prāta un intelekta attīstībai modernizēto kakafoniju Jackass, albums ir tik kruts, ka tev gribot negribot ir jārīko svētki un jāpaņem ļoti patīkama brīvdiena, lai to noklausītos, jo 90 minūtes ir ļoti garš laika posms, kurā var 666 reizes iztīrīt zobus vai sliktākajā gadījumā noklausīties blāķi Coldplay dziesmu, bet ne klausīties četrdaļīgu eposu, kurš sevī galvenokārt apvieno pankroku un fankroku, tā ka Red Hot Chilli Peppers izklausās pēc tomātu vemjošiem pediņiem, kas viņi arī saprotams ir, lai to saprastu nav vajadzīga šī darba ķidāšana. Dažbrīd puiši aiziet galejībās un visu izčakarē ar kādu akustisko frīdžezu vai zajebito spokenvordu par racismu Amerikā un Vjetnamu. Bet to mēs visi vērtējam tikai pozitīvi.

Albuma koncepts ir veidots ap 44 dziesmām, kas ir sadalītas četros diskos un katrs disks ir nosaukts par godu kādam grupas dalībniekam. Ievadošo grupas līdera Dī Būna daļu var uzskatīt par iesildīšanos Maika Vata pusei, kurā ir ietilpis gan MTV Jackass ievadskaņdarbs Corona, gan ironiski akustiskā dziesma par pankroku History Lesson Part II. Protams, nedrīkst aizmirst arī veltījumu nelaiķim, bet tobrīd vēl dzīvajam, melnajam un hitīgajam (lai viņam vieglas smiltis) Maiklam Džeksonam, kas iesācina Maika Vata albuma daļu. Sekojošās Džordža Hērlija un Franka Tončē daļas uzplaiksnī ar pāris hitiem tikai dažu brīdi, kā This Ain’t No Picnic un Van Halena kaversija Ain’t Talking About Love, bet kopumā ir tikai minūtmenīgs chill out trips.

Šoreiz kopsavilkumā neieplūdīšu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļos, bet vienkārši teikšu, ka šīs iespējams ir viens no visu laiku orģinālākajiem, viengabalainākajiem un garākajiem pankroka albumiem. Albumā ir tik daudz dziesmu, ka pat Vidzemes kapsētās klīst runas, ka Minutemen tieši savu lielskaitlīgo un inovatīvi neinovatīvo skaņdarbu dēļ izjuka pēc gada, jo grupas spēks – dejojošais resnis, kovbojs, ģitārists un galvenais kviecējs Dī Būns cieta avārijā. Lai viņam vieglas smiltis.

Albumam lieku 9 zvaigznes no 10.

full_smfull_smfull_smfull_smfull_smfull_smfull_smfull_smfull_smnone_sm

jē jē jē 2010. gadā resni kovboji ir modē. Bono Forever.

Advertisements

Atstāt komentāru »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: