Rokmūzikas apskati

19.01.2010.

Lostprophets – The Betrayed (2010)

Bieži vien gadās tā, ka kāds ieraksts iznāk vēlāk, nekā paradzēts. Arī ar The Betrayed ir līdzīgi, un tikai tagad, pēc četru gadu pauzes briti Lostprophets ir atgriezušies.

Pieņemu, esat pārsteigti redzot, ka apskatu Lostprophets, jo šādas mūzikas recenzijas eRokā nav biežas. Galvenais iemesls, kāpēc šim albumam vspār pievērsu uzmanību bija tāds, ka pirms pāris gadiem ļoti, ļoti, ļoti iepatikās singls Rooftops. Pēc šīs kompozīcijas atklāšanas paklausījos arī citas blices dziesmas, un jāatzīst, ka biju ļoti patīkami pārsteigts par iepriekšējā albuma, Liberation Transmission, kvalitāti. Neteikšu, ka tas būtu bijis kaut kas īpašs un izcils, tomēr aptuveni puse no diska bija ļoti klausāma.

Velsas sekstets bija plānojis savu ceturto studijas ierakstu izdot jau 2007. gadā, diezgan neilgi pēc iepriekšējās plates. Darbs pie tā jau bija sākts, jaunas dziesmas tapa, tomēr pēc kašķa ar ierakstu kompāniju un producentu tā iznākšanas datums tika atlikts. 2008. gada sākumā grupa izziņoja jauno skaņdarbu nosaukumus, iztērēja vairāk kā 500000 ASV dolāru un ierakstīja, tomēr tad saprata, ka nav gājusi pa pareizo ceļu un visu diska materiālu principā izmeta miskastē. Starp citu, šajos ierakstos bija dzirdamas, piemēram, trompešu skaņas, kas nav pārāk ierasts instruments smagās mūzikas izpildītāju vidū… Sapratuši, ka viņi iet pa nepareizo ceļu, grupa atkal nomainīja ierakstu kompānīju ASV, kā arī nolemjot paši producēt ierakstu. 2008. gada beigās beidzot sākās darbs pie The Betrayed, kas tika turpināts līdz 2009. gada vasaras sākumam.

Pēc visa šī garā ievada beidzot manās rokās nonāca disks, un pēc tā noklausīšanās es biju neizpratnē. It kā skanējums ir kļuvis citāds, it kā viņi muzikāli ir kļuvuši savādāki, it kā viss ir labi. Tomēr tas ir “it kā”. Nezinu, kas bet kaut kas man traucēja. Muzikāli nedaudz nomierinājušies, tomēr tajā pat laikā palikuši gandrīz tādi paši. Pieļauju, ka tas ir tāpēc, ka Lostprophets paši producēja ierakstu, tomēr šķiet, ka par spīti garajam tā gatavošanas periodam, viņi nav pilnībā sevi realizējuši. Šeit ir dzirdamas nedaudz vairāk pankroka skaņas kā iepriekš, tomēr tas nebūt nav slikti. Lai gan ieraksts skan samērā līgani un vienkārši, tajā pietrūkst spēcīgu singlu. Neviena dziesma īpaši neizceļās, tomēr šoreiz tas nav pluss, bet gan drīzāk mīnuss, jo šeit prasīt prasījās kāds spēcīgs singls. Vienīgais gabals, kas nedaudz paliek atmiņā pēc tam, kad disks ir izskanējis ir noslēdzošais The Light That Burns Twice As Bright. Neskaitot garus un dīvainus kompozīciju nosaukumus, citas neatceros.

The Betrayed nav slikts disks, tomēr nav arī nekas īpašs. Ja godīgi, gaidīju vairāk, jo ar Liberation Transmission šie uzstādīja augstāku latiņu. Kā jau teicu, ļoti pietrūkst labu singlu.

Dodu albumam 6,5 zvaigznes no 10.

half_sm

Advertisements

2 komentāri »

  1. īmo kūtris!

    Komentārs by Es — 19.01.2010. @ 23:30

  2. Par Lostprophets man ir divejadas izjutas:

    1) No vienas puses: vini savu darbu dara kvalitativi, atdeve koncertos ir laba, grupai ir tels un koncepts, kas tiek ieturets un nenotiek nekada metashanas.

    2) No otras puses: tikpat labi vini var but ari vienkarss boy band, tikai ar izspurusiem matiem, gitaram un skalakam balsim, jo dziesmu teksti ir sausmigi klisejiski un vienkarsi, ari muzika ka tada nav originala ne ar ko.

    Bet kopuma ir ok.

    Komentārs by MarisBoss — 20.01.2010. @ 13:37


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: