Rokmūzikas apskati

19.01.2010.

Spoon – Transference (2010)

Filed under: 2010. gadi,Indīroks — Ausmkrēslis Rūdolfs @ 14:15
Tags: ,

Teksasas kovbojiskiskākā kūtrašmucānroka pārstāvji izdod jaunu albumu. Vai Kūtris to apskatīs un ieliks 9 zvaigznes? Šoreiz nē. 😦

Grupas biogrāfija ir daudz aizraujošāks Pelnrušķītes stāsts nekā pašu puišu radītā mūzika (pfēēē, muļķības). Grupa dibinās 1993. gadā un tās nosaukums tiek nozagts no kādas krautroka milžu Can dziesmas . Vēlāk grupa izdod debijas albumu zem neatkarīgās ierakstu kompānijas Matador, kuru kritiķi norej par pārāku post paņķeru Wire un post punk popgrupas Pixies kopēšanu, bet tas neliedz grupai pēc šī albuma parakstīt līgumu ar ierakstu milžiem Elektra un izdot otro albumu zem tās. Diemžēl albums komerciāli izgāžas un Elektra lauž līgumu. Tiek parakstīts līgums ar citiem neatkarīgās mūzikas izdevējmilžiem Merge un jau ar trešo albumuu Girls Can Tell grupa gūst pirmos komerciālo panākumu aizmetņus. Komercialitos ziedus grupa gan sasniedz ar savu Kill The Moonlight, kurā ir iekļauta dziesma The Way We Get By, kas tiek izmantota dažādu filmu saundtreku vajadzībām arī O.C., Kūtri. Tātad tobrīd Spoon ir izcilas mūzikas paraugs, kuru pārsteidzoši arī cienī un godā kritiķi (trīs grupas albumi ir iekļauti pitchforkmedia desmitgades albumu top simtniekā, bet divi albumi Rolling Stone desmitgades topā)

Diemžēl grupas augstvērtīgās un ekletiski astētiskās muzikalitātes paraugs noslēdzas ar šo albumu. OK, tas nav slikts, bet tomēr nedomāju, ka kāds to liks savā nu jau jaunās desmitgades albumu topā. Grupa šoreiz ir radījusi 11 līdzvērtīgas dziesmas no kurām neviena īsti nav slikta un neviena no tām nav īsti laba. Manuprāt, to var uzskatīt par plusu un par to albumam var ielikt papildus pluss zvaigzni. Domāju, ka daudzi albumam plusiņu arī iedotu par pareizā laikā izdotu albumu, jo kā zināms, ja šis albums iznāktu muzikāli aktīvākā laika periodā, tad visticamāk es par to šeit nerakstītu un laipni atdotu šo godu savam kolēģim Kūtrim, līdzīgi kā pērn notika ar Yo La Tengo un Built To Spill albumiem, kuri bija līdzīgā līmenī ar šo albumu un varbūt pat vēl labāki (vismaz mana cieņa un mīlestība pret Built To Spill un Yo La Tengo ir lielāka nekā pret Spoon), bet tomēr aktīvas huiņas dzīšanas dēļ es nespēju tos apskatīt.

Diezgan garlaicīgs un tipisks 21. gadsimta indīroka albums, kas tomēr nav arī nemaz tik slikts, bet tomēr arī nav tik labs.

Albumam lieku 7 zvaigznes no 10.

Advertisements

Atstāt komentāru »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: