Rokmūzikas apskati

20.01.2010.

Lindstrøm & Christabelle – Real Life Is No Cool (2010

Filed under: 2010. gadi,Disko — Ausmkrēslis Rūdolfs @ 17:43
Tags: ,

Cilvēki baidieties. 2010. gadā pasauli pārņems robotiski spīdīgos tērpos tērpti roboti, kuru hipnotiskajos videoklipos dejos kāda indiešu meitene, bet videoklipa beigās nez no kurienes izleks Maikla Džeksona tērpā tērpts itālis, kas kaķa balsī sāks kliegs “Disko, disko, disko”

Skandināvu izcelsmes producentu projekts, kas spēlē mūsdienīgu space-disco ar atsaucēm uz Off The Wall laika Maiklu Džeksonu, piemetinot klāt vēl kaut kādu pilnīgi hipnotisku tehno bītu, kas tevi ieved 40 minūšu monotonā ar neona gaismām apgaismotā būvlaukumā. Tā tēlaini varētu aprakstīt zēna un meitenes radošo duetu, kurš dažbrīd ir izteikti nemelodisks, dažbrīd zobu sāpju raisošs, bet trakākajā gadījumā kopē labākos Maikla Džeksona skaņdarbus Wanna Be Startin Something un Don’t Stop Till You Get Enough (tīri subjektīvi labākos gan)

Albums sākās ar a cappela ievadu kaut kādā pilnīgi nesaprotamā valodā, līdz iestājās greizīgs noizsintiņdrouns un saucienu jūklis, kas man kā rupjam latvietim rada asociācijas ar mūžseno vārdu pidar. Tad iestājas hipnotisks tehno bīts, kas tiek papildināts ar visādiem Maikla Džeksona ietekmētiem monstrojumiem. Un tā ir tikai viena dziesma – Looking For What. Pēc šī eksperimentālā ievada seko plates popsīgā daļa, kas noslēdzas ar totālu sešu minūšu Maikla Džeksona dziesmas Wanna Be Startin Something ripofu. Let’s Practise ir mans plates favorīts, kas pulsē nemainīgā space disko hipnotiskā bītā un pa virsu ir uzdziedāts pilnīgi nemelodisks un improvizēts Kristabelles vokāls. Šī dziesma ievada plates noslēdzošo daļu, kas atkal ir hipnotiska un mazāk popsīga. Noslēdzošais High And Low ir plates labākais skaņdarbs, kas beigās nofeidojās ļoti meistarīgi liekot cilvēkiem nedaudz atpūsties pēc hipnotiskā 10 dziesmu kopojuma.

Vabūt platei trūkst kāds izteikti lipīgs radiosingls, bet lai ar to nodarbojās citi skandināvu izcelsmes disko projekti, tas nav grupas. Plate lieliski parāda faktu, ka disko nav tikai kaut kādi džekiņi un vecenītes greznos tērpos, kas rada pediņisku mūziku. Šajā albumā pediņiskākais moments nemaz nav tik gejisks, lieliski apgāžot faktu, ka glamūrīgs nenozīmē homoseksuālisks.

Albumam lieku 8,5 zvaigznes no 10.



Un nobeigumā izņēmuma kārtā iepazīstināšu jūs ar space disco klasiku.

Un tagad ar neklasiku

P.S. 5…4…3…1! Off Blast!

Advertisements

Atstāt komentāru »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: