Rokmūzikas apskati

06.03.2010.

High Places – High Places vs. Mankind (2010)

Filed under: 2010. gadi,Eksperimentālais pops — Ausmkrēslis Rūdolfs @ 12:40
Tags: ,

Jau sen apsolīju iesākt apskatu sēriju “Tehno valda forever 2010″. Arī šoreiz šī sērija tik viegli un gaiši neiesāksies, tādēļ lūk jums jaunais High Places garadarbs.

High Places ir viena no manām mīļākajām 21. gadsimta grupām. Izveidojusies 2006. gadā, kad Robs Bārbers sastop Mariju Pīrsonu un abi nolemj veidot savās mājās eksperimentālo popmūziku Animal Collective garā ar tvīpopa piešprici. Agrīnie demo ieraksti un singli tiek apkopoti apbrīnojamā kompilācijā 03/07 – 09/07, togad arī iznāk grupas debijas albums High Places, kas muzikālās noskaņas jomā neatpaliek no sava pirmsgājēja.

Kas tad ir galvenais High Places trumpis? Infantilas melodijas, kas nerūdītām snobu ausīm no sākuma šķiet pretīgas, tvīpopa garā, kas apvienotas īsos, noskaņiski vienotos darbos. Tā varētu raksturot grupas muzikālos spēciņus pirmajos darbos. Šoreiz gan grupa no šīs popularitāti nenesošās formulas ir nedaudz atkāpušies un albuma pirmās divas dziesmas, it kā izlec laukā no grupas kopējās skaņas un albuma konceptuālisma. Tieši šīs 2 dziesmas skatoties pēc augstajiem popmūzikas standartiem var uzskatīt par grupas augstākajiem spēkiem. Tādēļ tām noteikti jāatrodas katra iPodā, tādēļ droši dodies uz iTunes un iepērc šīs dziesmas ar nosaukumu On Giving Up un The Longest Shadows. Pārējais albuma materiāls ir tieši tāds pats kā grupas iepriekšējos darbos noskaņiski spēcīgs un daudziem nepieņemams.

Kā reiz teica, kāda mulinējoši absurdējoši apbrīnojama personība :”WaTaFak”, lai gan patiesībā viņš teica: “Katram savs.”, un tieši šoreiz šis Kūtriskā Normunda teiciens ir tieši vietā. Jo šajā albumā, tiešām katrs atradīs savu un tādēļ tas atradīsies daudzu jo daudzu krutaku vai vienkārši depresīvu noskaņotu frīku gada topos, ja ne pašā galgalī, tad pakaļpusē vai viduspusē gan.

Albumam lieku 8 zvaigznes no 10.

Dziesma no laikiem, kad zāle bija lētāka un pa pasauli skraidīja mazie zaļie cilvēciņi. Tātad narkotiku propogandai nē un vispār man agrāk High Places škita tādi paši pozeri kā Neils Hagertijs savā blūza albumā kopā ar Džonu Spenseru, bet noklausoties šo dziesmu es sapratu, ka viņi ir laba grupa un es nevaru sagaidīt, kad DFE izdos jaunu albumu

Bet nobeigumā es gribēju apsveikt Raiti F. Ātro ar zaudējumu eRepublic vēlēšanās. “Lai tev vieglas smiltis, opi” 😦 Un šo dziesmu es novēlu tev.

Advertisements

Atstāt komentāru »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: