Rokmūzikas apskati

09.03.2010.

Archie Bronson Outfit – Coconut (2010)

Filed under: 2010. gadi,Alternatīvais roks,Garāžroks — Ausmkrēslis Rūdolfs @ 20:28
Tags: ,

Kā ir rakstīts ikkatrā rokmūzikas pavārgrāmatā, tad ideālais grupas modelis ir tāds, ka grupa ar pirmajiem albumiem izstrādā savu unikālo skanējumu, pēc tam izdod lielisku albumu, bet pēc šī albuma dodas psihopātiskos eksperimentos, lai pēc tam atkal atgrieztos pie popmūzikas saknēm.

Sava muzikālā tupuma dēļ atzīšos, ka par šo grupu es zinu visai maz, grupas divus iepriekšējos albumus neesmu dzirdējis un vispār Domino Records ir Edijam Van Halenam līdzi skrienošs sieviešu pūlis apspīlētās ādas biksēs. Bet tomēr spriežot pēc visādām gudrām enciklopēdijām, tad grupas pirmie divi albumi bija labi novērtēti garāžpoproka albumi ar Frantz Ferdinand piešprici (vo, padauzas Domino Records). Šoreiz grupa ir devusies daudziem neizprotamu eksperimentu virzienā, līdz ar to BBC music dod albumam palamu viduvējība, bet k*ņiskais pičforks tikai 6,4, sak, ja tas nav Ozija Ozborna vai Coldplay jaunais albums līdz vērtējumam 6,6 neaizkļūt.

Varat mani saukt par afroamerikāņu mūzikas fanu, bet albums patiešām nav nekas īpašs. Tātad, ja tu neesi garmatains garāžroka fans violetās kļošās, kurš nereizi nav klausījies Creedence Clearwater Revival vai Grateful Dead, tad šo albumu nemaz nav jēga iegādāties aitūnos. Plates lielākais pluss ir nenormālā stilu eklēze un narkomāniskais stāvoklis. Lai gan žarni šajā albumā ir pārstāvēti milzīgā skaitā, tas tomēr diezgan normāli saķep kopā. Citējot Muse mūzikas cienītājus NME, tad albumā ir saklausāms disko, post panks, bristoliešu blūzs, kanibālistu cilšu muzons, tropiskais muzons, noizroks, lo-fi un protams garāžroks un visiem tik ļoti vemšanu izraisošais alternatīvais roks. Protams, tas viss ir labi, dažbrīd tev pat liekas, ka tu klausies kādu DFA Records albumu (plates producents ir džeks, kas kādreiz strādāja ar Misteru Mērfiju), it īpaši pirmajā singlā Shark’s Tooth, kur hipnotisks mūsdienu disko saķep ar New Order melodiskā basa elekrizāciju. Protams, albums būtu lielisks, ja tajā starp psihopātiskajiem eksperimentiem būtu iekļuvusi kāda lipīga melodija, bet tā jau gadās, ja popgrupa nomaina ģitāru pret kovbelli, tad par Madonnas ietekmēm viņi aizmirst un sāk intervijās slavēt krautroku un Aphex Twin.

Albumu var vērtēt divejādi. Ja tu nelieto narkotikas, alkoholu un lakricas konfektes, un tev patīk jaukas melodijas albumu tu lamāsi, bet ja ar tevi nekas nav kārtībā un tu dari visu augšpus minēto, tad albums tev šķitīs pieņemama klausāmviela, lai gan jāatzīst, ka tas nav nekas ģeniāls, unikāls un kāds vēl nebūt ne. Pat ne hipnotisks un galīgi neklausāms.

Albumam lieku 7 zvaigznes no 10.

Advertisements

1 komentārs »

  1. Bļ, es esmu slims āpsis, kas domā, ka ir Jānis Endzelīns, tādēļ es varu aizrādīt citiem par gramatiskajām nepilnībām.

    Komentārs by Petuhs — 09.03.2010. @ 21:21


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: