Rokmūzikas apskati

07.04.2010.

Oasis – Standing on the Shoulder of Giants (2000)

Oasis ir viena no pretrunīgākajām grupām pasaulē. Piemēram, slavenais mūzikas apskatnieks A. Rūdolfs savulaik minēja, ka viņuprāt grupa kopš pirmajiem diviem albumiem neko labu nav paveikusi. Ir, protams, arī tādi hardcore fani, kas ar sajūsmu tver katru Galaheru izdvesto skaņu, tādēļ visu laiku labāko albumu Top 10 noteikti ieliktu 10 grupas albumus (tostarp, izlases un tamlīdzīgus mēslus naudas kāšanai). Tomēr no cilvēkiem, kas uz to visu raugās ar mazliet kritiskāku aci netrūkst to, kas slavē šo albumu. Tādēļ man pašam derētu šo albumu noklausīties un paust savu viedokli.

Šis bija grupas ceturtais albums. Tas tika ierakstīts laikā, kad grupu pameta divi tās dibinātāji, ritma ģitārists Bonehead un basists Pols Makgigans. Tādējādi Galaheri kļuva par vienīgajiem grupas biedriem, kas tajā ir kopš dibināšanas, jo bundzinieku viņi paspēja nomainīt jau 1995. gadā. Šajā albumā Oasis gan uzstājās kā trio, jo tā vietā, lai uzreiz atrastu ilgstošu aizvietotāju abām vakantajām vietām grupā, ritma un basa ģitāras partijas izpildīja Noels Galahers. Problēma atrisināta.

Albums sākas ar dziesmu Fuckin’ in the Bushes. Uzreiz var dzirdēt, ka tā nav tā pati grupa, kas iepriekš. Atšķirībā no britpopa ietekmētajiem albumiem un to dziesmām grupas darbības sākumā, šajā dziesmā tiek izmantots smagajam rokam līdzīgāks rifs un sintezatori. Ik pa laikam atskan dziesmas vienīgā rindiņa: “Kids running around naked, fuckin’ in the bushes,” kā arī kādas vecas sievietes ierunāts teksts. Dziesma ir ļoti lipīga un kopumā tas ir atzīstams mēģinājums atdarināt smagā roka ziedu laiku grupas. Tam seko Go Let It Out. Šī jau ir tradicionālāka grupas dziesma, ar manāmo uzsvaru uz Liama Galahera balsi un “aizlienētajām” daļām no bītlu dziesmām. Psihodēliskāk, nekā iepriekš, tomēr tas ir tikai pārejas posms uz albuma tumšākajām dziesmām. Jo īpaši raugoties no šāda skatpunkta, tā ir lieliska izvēle albuma pirmajam singlam. Who Feels Love? sākumā ir lietots efekts, kas rada sajūtu, ka dziesma tiek spēlēta atpakaļgaitā (līdzīgi kā The Doors meistardarbā Unhappy Girl). Šajā dziesmā balss ik pa laikam tiek dublēta un tiek izmantoti dažādi ģitāras efekti indiešu instrumentu atdarināšanai. Dziesma ir nomierinoša, tomēr prātā nepaliekoša.

Put Yer Money Where Yer Mouth Is ir dziesma, kura apvieno panku, psihodēliju un pašu Oasis raksturīgākās iezīmes. Kopumā gan ir dzirdams, ka šāda žanra mūzika nav grupas lauciņš un, ja eksperimenti noslēdzas ar ko tādu, labāk palikt pie vecā un pārbaudītā. Little James ir pirmā L. Galahera sarakstītā dziesma, kura ir iekļauta kādā grupas albumā (līdz tam dziesmas rakstīja vienīgi viņa brālis Noels). Pirmajai dziesmai tā ir pat ļoti neslikta. Laba mūzika, tomēr mani šoreiz visvairāk aizrauj tieši instrumentālais pavadījums. Gas Panic!, manuprāt, ir viena no labākajām grupas dziesmām visā tās vēsturē. Lieliskā ģitāras spēle, lipīgais piedziedājums, sintezatora skaņas, noskaņu veidojošas bungas ir tikai daži vārdu savienojumi, kas to raksturo. Katrai grupai un izpildītājam (protams, izņemot komerciālus projektus kā Džastinu Bīberu) ir sava “nopietnā” vai “episkā” dziesma (The Doors tāda bija The End, The Beatles bija A Day in the Life, Queen bija Bohemian Rhapsody) pēc kuras nereti vērtē visu grupu un Oasis ar Gas Panic! pārbaudījumu ir izturējuši.

Where Did It All Go Wrong? ir dziesma, kas mēģina apvienot nopietnu dzeju ar mazliet optimistiskāku melodiju. Skan kā raudamgabals, albumā ir vairākas krietni labākas dziesmas. Sunday Morning Call ir laba fona dziesma. Kontrastē ar citām albuma dziesmām, jo ir krietni optimistiskāka un līdzīgāka pirmo albumu līdzi dziedamajām dziesmām. Viegli aizmirst, ka pagājuši jau pieci gadi kopš Oasis triumfa gājiena. I Can See a Liar ir dziesma ar banālām atskaņām un kaut kur dzirdētu melodiju. Ne pārāk oriģināla, tomēr, laikam jau, šādām dziesmām ir noiets. Roll It Over noslēdz šo albumu. Tā ir mierīga dziesma, kas labi iederās albuma noslēgumā. Spēcīgs piedziedājums, hipnotiska ģitāras partija. Japāņu versijā tika iekļauta arī dziesma Let’s All Make Believe. Pēc žurnāla Q redakcijas domām, tā ir tik laba, ka, ja būtu iekļauta britu versijā, albums izpelnītos vēl vienu zvaigznīti. Dziesma patiešām ir laba un vērtējot albumu, ņemu vērā arī to.

Raksturojot albumu dažos teikumos, varu pateikt, ka tas ir ļoti eksperimentāls un kā jau šādos gadījumos notiek, viedokļi par galarezultātu dalās. Vairākas dziesmas bija patiesi labas un var teikt, ka tās izvilka visu albumu. Pēc albuma noklausīšanās piekrītu tiem, kas apgalvo, ka grupa pēc pirmajiem diviem albumiem ir nevis ieslīgusi pašapmierinātībā un iedvesmas trūkumā, bet gan ir nepelnīti virspusēji uztverta.

Dodu albumam 8,5 zvaigznes no 10.

pilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspilnspusetukšs

Gāzes panika!

Advertisements

3 komentāri »

  1. guess who’s back bitches
    Ar atgriešanos!

    Komentārs by gribu_hujeet — 07.04.2010. @ 23:22

  2. Beidzot arī kāda kvalitatīva lasāmviela, taču tīri saturiskajā ziņā trūkst paša autora, cien. god. Raita F. piesitiena, viedokļa, lai darbs būtu izstrādāts līdz galam.

    Komentārs by Endzelīns — 08.04.2010. @ 00:05

  3. Petuhs, tu esi podļiza.

    Komentārs by gribu_hujeet — 08.04.2010. @ 21:04


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: