Rokmūzikas apskati

23.04.2010.

The Apples in Stereo – Travellers in Space and Time (2010)

Filed under: 2010. gadi,Indīpops — Ausmkrēslis Rūdolfs @ 13:06
Tags: ,

Deviņdesmitajos zāle bija zaļāka, saule spīdēja spožāk un jēdzienam neatkarīgā rokmūzika bija arī kaut kāda skaidri saprotama definīcija. Tieši low fidelity garāžneodēlisti The Apples in Stereo varētu būt viena no tām grupām, kas varētu uzdzīt nostaļģiju par tiem laikiem, kad tu kā mazs bērns skraidīja pa pagalmu ar sprunguli rokā tēlējot Mikalandželo no čiripahiem nindzjām. Vai varbūt tomēr ābolgrupa bija tā grupa, kas visiem frīkiem deviņdesmitajos atsita nostaļģiju par piepīpētajiem/varavīkšņlsdētotajiem sešdesmitajiem un septiņdesmitajiem.

Šī Denveras grupa nav tik atzīti kā viņu Elephant 6 kolēģi. Viņi nav tik psihodēliski eksperimentāli, bet reizē popsīgi sīrupoti kā The Olivia Tremor Control, nav tik atpazīstami homoseksuāli kā Of Montreal, tāpat grupa nav izdevusi vienu no visu laiku emocionāli skaistākajiem populārās mūzikas albumiem, kā to izdarīja Neutral Milk Hotel ar savu In The Aeroplane Over the Sea. Bet tieši grupas debijnieks Fun Trick Noisemaker, kas iznācā 1996. gada 2. maijā ir viens no maniem iemīļotākajiem pēdējā laika aušu piebīdītājiem. Tajā grupā izcēlās ar eksperimentālā popa eksperimentiem. Intresants ir arī stāsts kā radās šī grupa – abi grupas dibinātāji Šneiders un Pārfits gribēja radīt grupu, kas muzikāli skanētu līdzīgi The Velvet Underground un Black Sabbath kausējumam, bet albumi tiktu producēti līdzīgi kā The Beach Boys darbi.

Šo 14 gadu laikā grupa ir mainījusies, lai gan mūzika būtībā ir palikusi tā pati. Savā jaunajā albumā grupa solīja neizprotamus neodēlijas eksperimentus. Pats grupas līderis Šneiders albumu raksturoja kā septiņdesmito gadu ritmblūzu, kuru spēlētu citplanētieši. Bet tagad klausoties šo albumu sākotnējais prieks izgaist, albums nav slikts, bet tas ir totāls cukurs un pilns ar homoseksuālisma klišejām. Absolūti šķebinoši salds, ja no sākuma albums pat šķiet ļoti labs, tad ap 8 dziesmu tas pamatīgi uzkrīt uz nerva gala. Bet tāds nu tas indīpopsiņš ir.

Kopumā labs albums, neesmu dzirdējis visus iepriekšējos grupas darbus (protams atskaitot debijas albumu Fun Trick Noisemaker), bet tomēr pats pičforks šo albumu dēvē par vienu no grupas labākajiem dziesmu kopumiem.

7,5/10

P.S. Intresanti, ka grupa ir viena no divām Gredzenu Pavēlnieka troļļa Elaija Vuda ierakstu kompānijas Simian Records dalībniecēm. Pats pretīgās bārdas īpašnieks Elaija ir piedalījās jaunā albuma dziesmas videoklipa Dance Floor videoklipā, kas atkal ir pilns ar homoklišejām.

Advertisements

Atstāt komentāru »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: