Rokmūzikas apskati

07.05.2010.

Pāris pēdējā laikā izdotu albumu apskati 1. daļa.

Filed under: 2010. gadi,Bez kategorijas — Ausmkrēslis Rūdolfs @ 16:50

Reizēm gadās tā, ka iznāk, kāds jauns kruts albums tu to noklausies pie sevis nodomā: “yo, yo, yo, šitais jāapskata eRokā.” Bet tomēr bieži laika trūkuma dēļ nesanāk tos apskatīt. Šajā rakstā vairāki albumi, kas tomēr būtu pelnījuši rindkopu šajā jaunajā un progresīvajā portālblogā.

Delorean – Subiza (2010)

Pičforkētie spāņu sapņainās deju mūzikas visus pērn satrieca ar savu satrauca ar savu vasaras himnu mazplatīti Ayrton Senna no kura īpaši izcēlās ievadošais Seasun, kas kļuva par vienu no manām mīļākajām 2009. gada vasaras dziesmām. Nu tad šogad šie noslēpumainie spāņi izdod savu pilno albumu, kas kā izrādās jau ir trešais muzikāli piesātinātais darbs. Teikšu atklāti Subiza nav tik satriecošs kā Ayrton Senna, tajā nav nevienas dziesmas pie kuras tā varētu piesist ausi kā Deli un Seasun formulistaīpalbumā. Vai varbūt vienkārši ārā nav īstais gadalaiks un es līdz galam neizprotu šī albuma būtību?

7/10

Local Natives – Gorilla Manor (2009)

Šogad šī grupa ir sacēlusi pamatīgu troksni no parasto indīgās mūzikas klausītāju un ikdienas toņdakšas portāla lasītāju puses, tādēļ to turpināt ignorēt būtu noziegums. Vai šī grupa tiešām ir tik laba un no tās var sagaidīt lielas lietas nākotnē? Nē, nē, nē un vēlreiz nē. Grupas albums ir diezgan viduvējs un klišejisks mūsdienu indīfolka albuma paraugs. Grupas skanējums gudrās grāmatās tiek raksturots kā kaut kas no Arcade Fire, Fleet Foxes, Vampire Weekend un Fleet Foxes, tātad diezgan aktuāli un pat apnicīgi. Acīmredzot džeki ietekmējoties no šīm grupām ir aizmirsuši radīt labas dziesmas un pievienot šim skanējumam arī kaut ko no sevis, bet tomēr ja tev patīk aktuāla mūzika, tad šo albumu tu droši uzskatīsi par vienu no gada labākajiem.

5,5/10

Harlem – Hippies (2010)

Harlem nav nekāda ķipa Jefferson Airplane mūsdienu iemiesojums kā varētu šķist apskatot šī albuma nosaukumu. Tas ir raupjš pēdējā laikā tik ļoti pārspīlēti pārstāvētais garāžroks ar totālu lo-fi/noise skaņu. Iespējams, ka es par to paņirgātos, ja vien es nebūtu šāda reizēm totāli sūdīgā (shitgaze gadījums) žanra cienītājs un tajā nebūtu pāris no šā gada labākajām mūsdienu indīpanka himnām, kā Gay Human Bones, Spray Paint, Friendly Ghost un Someday Soon, kurās kūsā vasara, brīvība un maigas marihuānas smarža. Tātad laiks ierakstīt šo albumu kasetē un visu vasaru to tik vien darīt kā traukties ar žiguli caur Latvijas mazpilsētām klausoties šo albumu.

8,5/10

The Fall – Your Future Our Clutter (2010)

Kā jau es nesen rakstīju, tad šīs grupas līderis un vienīgais konstantais dalībnieks Marks Smits ir viena no visu laiku centrālākajām un ietekmīgākajām muzikālajām figūrām. Post-panka Mocarts, Aigara Ciprusa radinieks, Bono brālis, džeks, kas ar savu smaidu apžilbināja Coldplay puišus ir tikai pāris metaforas, ko pārgudrie mūzikas zintnieki izmanto raksturojot Marka muzikālo spēku. Labi, pietiks ākstīties un jāķeras kazai pie ragiem. The Fall nekad nav izdevuši 10/10 albumu, lai gan viņu diskogrāfijā ir vairāki albumi, kuriem pietrūkst tikai neliels matu galiņš, lai tie sasniegtu šo maģisko vērtējumu. Saprotams, ka jaunās desmitgades pirmais The Fall albums un pavisam divdesmitneznezkurais albums grupas diskogrāfijā nav kaut kas ūberģeniāls, bet tomēr tas ir tīri klausāms un varbūt pat kaut kas vairāk. Neesmu iepazinies ar grupas pēdējo gadu daiļradi, bet tomēr to varētu uzskatīt (spriežot pēc kritiķu vērtējumiem) par labāko pēdējo padsmit gadu albumu The Fall diskogrāfijā. Tas sevī apvieno eksperimentālo The Fall pusi gluži kā 1982. gada Hex Enduction Hour (Cowboy George neuzkrītoši semplēts Daft Punk) , gan arī The Fall smago pusi (jā, šis ir The Fall smagā metāla albums)

8,5/10

Massive Attack – Heligoland (2010)

Kā jau mēs visi zinām, tad šie Bristoles neģēli deviņdesmitajos bija visai kruta un atzīta grupa, kas izcēlās ar depresivāti vairojošiem videoklipiem un bītiem. Šajā gadsimtā puikām gan tik spoži negāja – 2003. gadā iznāk totāli nedzīvais un depresīvais 100th Window, kur daudzās dziesmās dzirdama plikpaure Šineida. Līdz nākamajam albumam mums visiem bija jāgaida veseli septiņi gadi. Beidzot šī gada pirmajā mēnesī albums, kurā ir dzirdamas Tundes Adepimpes no TV On The Radio, Deimona Albarna no Blur/Gorillaz un Houpas Sandovālas no Mazzy Star balsis nonāk pie klausītājiem. Un tieši iespaidīgais viesmūziķu sastāvs ir gandrīz vienīgais plates pluss. Neviena dziesma īpaši neizceļās ar neko īpašu un domājams, ka audiālā pasaule nebūtu neko zaudējusi, ja Massive Attack vairs nekad neizdotu studijas albumus un pievērstos tikai koncertešanai.

5/10

Free Energy – Stuck On Nothing (2010)

Klasiskā roka kovbelisti ar DFA Records Pīteru Mērfiju pie rokas rada asociācijas ar kaudzi 60to/70to/80to gadu matu metāla, poverpopa, jauā viļna grupām. Bet galu galā plate ir tik stilīga, ka to negribas saukt par vecu onkuļu plati un lamāt, jo tā ir izdevusies patiešām laba. Līdzības ar kovbeļu karaļiem peivmentu ir tikai nosacītas un dziesmas Free Energy un Dream City totāli rullē. Iespējams, ka Mistera Ātrā Beidzēja gada plate, lai gan par to viņš vēl neko nav dzirdējis.

8/10

Advertisements

Atstāt komentāru »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: