Rokmūzikas apskati

16.05.2010.

Holy Fuck – Latin (2010)

Filed under: 2010. gadi,Eksperimentālā mūzika,Elektronika,Postroks — Gots de Hujē @ 22:12
Tags: ,

Ziniet, lamuvārdam grupas nosaukumā sevi ir jāattaisno. Tas uzliek milzīgu atbildību. Elektronikas un postroka rupekļi Holy Fuck ne tikai uzdrošinās nest šo smago nastu, bet arī atļaujās to pašu darīt ar savu mūziku. Tāds līdz šim ir bijis Holy Fuck, un tāds ir arī viņu trešais studijas albums Latin.

Reklāmu mūzika parasti ir varen garlaicīga un neinteresanta padarīšana, lai gan reizēm darbīgajiem vīriem, kam uzdots nodarboties ar sava produkta popularizēšanu, izdodas savervēt kādu skanīgāku vārdu rullīša skaņu celiņam (Klaxons un šampūna reklāma, hahah). Taču reklāma Holy Fuck gadījumā nozīmēja starptautisku atpazīstamību – pie vainas bija 2007. gada albuma LP lokomotīve Lovely Allen un, ja nemaldos, kāda autogiganta jaunais veikums. Arī pats albums toreiz tika nominēts prestižajai Kanādas balvai Polaris.  Holy Fuck pacēla latiņu augstu, kas priekš eksperimentāliem elektroniķiem, kas konsekventi atsakās izmantot laptopus un citas mūsdienu tehnoloģijas, patiešām bija apsveicami. Un tagad Holy Fuck ir atpakaļ, lai atrādītos un pastāstītu pasaulei, kur pa šo laiku sabijuši un ko savārījuši.

Un viņi pa šiem trim gadiem nav gulējuši uz lauriem un nodzēruši sapelnīto, bet turpinājuši savus muzikālos izmēģinājumus un gājuši savā attīstībā uz priekšu. Lai arī Latin nepiedāvā tik karstu skaņdarbu kā Lovely Allen, tajā netrūkst lielisku muzikālo baudas brīžu, kas dod albumam jūtamu un spēcīgu kopējo vibrāciju. Nekādu revolūciju gan Holy Fuck nav uzsākuši, atsauces no iepriekšējām divām platēm iekš Latin ir pietiekamā daudzumā, taču tas neapstādina grupas turpmāko variējošo lidojumu. Albumā nav vāju posmu, tas ir spēcīgi salīmēts, un pat lielā tempu daudzveidība vai bērnu rotaļlietu skaņas to nesaārda pa vīlēm.

Un nu ķersimies klāt konkrētiem gabaliem. Ievērojams un netipisks ir Fuck Buttons cienīgais un drounīgais ievadskaņdarbs 1MD, kas negaidīti pārtop ritmiskajā un funk gaumē ieturētajā Red Lights. Pirmais singls Latin America, lai arī diezgan interesants un patiess Holy Fuck stila atainotājs, noteikti nebūtu uzskatāms par albuma spēcīgāko ķēdes posmu. Tāds, visticamāk, ir gabals Stay Lit.  Šajā dziesmā pasakaini pasaulīgā  noskaņa un veiksmīgais bungu darbs uzmanīgi ložņā starp porcelāna trauslumu un rūdīta mežacirtēja bārdu. Iespaidīgi.

Albuma otrā puse jau ir krietni trokšņaināka un drūmāka. Apokaliptiskie skaņdarbi, piemēram, SHT MTN un P.I.G.S. parāda Toronto puišu otro vaigu, kas acīmredzami nozīmē paranoiskas bungas, šaušalīgi nervozus un līdz bezsamaņai sačakarētus vokālus un spociskas ģitāru stīgas. Latin noslēgums lieliski kontrastē ar ievadošajām kompozīcijām, taču saglabā vitalitāti, dinamiskumu un kārtīgu Holy Fuck attieksmi. Iespaidīgi!

Nebaidos teikt, ka Latin ir labākais, ko Holy Fuck līdz šim ir izdarījuši. Varbūt te nav reklāmas notis kādai perfekti aprīkotai japāņu mašīnai, bet to nemaz arī nevajag. Bieži, kaut ko īpaši gaidot, nākas vilties, bet Holy Fuck nav tas gadījums. Paldies viņiem par to.

9/10


Advertisements

1 komentārs »

  1. Bonusalbuma Positive Ghosts – lielākais hits.

    Komentārs by Ausmkrēslis Rūdolfs — 23.05.2010. @ 00:17


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: