Rokmūzikas apskati

31.05.2010.

Atskats uz Eirovīziju 2010

Filed under: Atkāpes no apskatiem — normens @ 23:44
Tags:

Jau ir pagājušas pāris dienas kopš gada svarīgākā mūzikas notikuma lielākajā daļā Austrumeiropas un Balkānu, un šis ir īstais brīdis, lai veiktu nelielu apkopojumu par pasākumu.

Ap 2000. gadu, kad Latvija sāka savu dalību šajā konkursā, skatīties Eirovīziju bija stilīgi un to darīja ikviens. Tad, pēc pāris gadiem, šis pasākums dažādu iemeslu dēļ Latvijā kļuva diezgan nepopulārs, to skatījās samērā maz cilvēku. Vēl pēc dažiem gadiem, ap iepriekšējās desmitgades vidu, pie mums joprojām to neviens neskatījās, bet no rīta ikvienam bija viedoklis par to, kuri priekšnesumi vērtējami atzinīgi, kuri ne, kurš pārvērtēts, un kurš ne. Pēdējos gados situācija ir mainījusies, manuprāt, uz labo pusi – nu šo šovu skatās daudzi un nebaidās par to atklāti runāt, jo, būsim atklāti, gandrīz ikviens par izpildītāju kvalitāti smīkņā, tomēr nebaidās komentēt.

Kopš 2000. gada esmu redzējis ikvienu no šiem šoviem un piekrītu populārajam viedoklim, ka ja pirmajās reizēs tur bija ko redzēt (vismaz tā man šķiet, lai gan tas bija laiks, kad klausījos, piemēram, Backstreet Boys, Five un Aqua, tā kā pastāv iespēja, ka ar šodienas skatu visu redzētu citādi), bet jo tālāk, jo trakāk. Ja līdz šim tam vienmēr piekritu, tad pēdējos trīs gadus vairs neesmu tik drošs – vismaz man Eirovīzija nav, un, visdrīzāk, nekad arī nebūs konkurss, no kura gaidu daudz kvalitatīvas mūzikas, taču katrā koncertā kopš 2008. gada esmu atradis ko tādu, kas var palikt manā iPod’ā. Un tas nav maz.

Par 2008. gada koncertu man atgādina lieliskais francūzis Sebastians Teljērs ar skaņdarbu Divine. Atklāti sakot, joprojām nesaprotu, ko tādas klases mūziķis meklēja šādas klases pasākumā (un, kā jau varēja gaidīt, palika nesaprasts, 25 mūziķu konkurencē paliekot 19. pozīcijā), tomēr prieks, ka viņš tur uzstājās.

Arī par pēno šovu Maskavā kā atgādinājums man ir Šveices indie popa blices Lovebugs kompozīcija The Highest Heights. Neteikšu, ka viņi radīja ko jaunu vai izcilu, tomēr man patīk un joprojām laiku pa laikam šo dziesmu paklausos.

Arī no šī gada gaidīju viduvēju šovu, par kuru daudzās vietās varēs pasmieties, un, iespējams, vēl kādu gabalu, kas būtu ievērojams. Nezinu, kas bija noticis, tomēr pasākums Oslo pārspēja visas cerības – kopumā tas pat bija visai klausāms un trīs melodijas noteikti paliks manā pleijerī uz ilgu laiku. Patīkams pārsteigums!

Pirmie, ko vēlos izcelt ir Igaunijas pārstāvji Malcolm Linclon ar Siren. Tas, ka ziemeļu kaimiņi māk radīt labu mūziku bija skaidrs jau sen, bet tas, ka tik laba mūzika tiek sūtita uz Eirovīziju gan bija jaunums! Tiešām ir žēl, ka Vecais kontinents nespēja viņus izprast, jo uzskatu, ka šī, iespējams, ir visu laiku vislabākā dziesma konkursā. Jā, nebaidos no tik spēcīgiem vārdiem.

Nekad neesmu slēpis savas lielās simpātijas pret folkroku, tāpēc domāju, ka tas nebūs pārsteigums, ja izcelšu arī Kipras (patiesībā to dzidāja velsietis, kuram palīdzēja mūziķi no Anglijas, Norvēģijas, Skotijas un Kipras) izpildītāja John Lilygreen & The islanders radīto Life Looks Better In Spring. Prieks vismaz par to, ka šis internacionālais kolektīvs iekļuva finālā.

Tomēr pats lielākais muzikālais prieks un baudījums šogad man bija no beļģa Toma Daisa izpildītās Me And My Guitar. Vienkārši, nesamāksloti, skaisti – pēc vidējā Eirovīzijas priekšnesuma, kas sastāv no zemas kvalitātes Austrumeiropas vai Balkānu deju mūzikas, kurā uz skatuves redzamas vairākas sievietes ar lielām krūtīm un dziļu dekoltē, ir prieks redzēt arī ko patiesi muzikālu!

Ja jautāsiet, vai viss  bija tik skaisti, kā izklausījās līdz šim, protams, atbildēšu noliedzoši. Biju pārsteigts, ka šogad ar ļoti labu dziesmu ieradās Krievija, kuru pārstāvēja Peters Naličs un draugi ar skaņdarbu Lost And Forgotten. Muzikāli viens no spēcīgākajiem priekšnesumiem, bet tas akcents…

Lai vai kādas būtu domas par labākajiem, vismaz liela daļa no cilvēkiem, kam sekoju twitter man piekrita, ka vieni no vājākajiem bija Moldāvi. Viss jau būtu normāli, viņi izpildīja vidējo Austrumeiropas Eirovīzijas formāta dziesmu (par ko viens no kolēģiem šeit, eRokā, manuprāt, ļoti trāpīgi teica: “Moldova ir īsts Eastern European dance attack hōrrors”), papildinot to ar saksafonistu, kurš ļoti atgādina slaveno Duff Man no Simsoniem. Tas ir ko vērts, joprojām uzjautrinos to redzot!

Ja runājam par pārējiem iespaidiem, gribētos izcelt turku ņumetāla blici maNga, kas izpildīja skaņdarbu We Could Be The Same un ieguva otro pozīciju. Patīkama atkāpe no vidējās statiskās konkursa mūzikas. Šoreiz uzvaru izcīnija vāciete Lena ar Sattelite. Normāla popmūzika bez ekstrām. Šādu skaņdarbu ir tūkstošiem, tā ne ar ko īpašu neizceļas, tomēr nebija ne tuvu ne sliktākā no Oslo redzētajām. Daudz vairāk uzmanības gribas pievērst 4. vietu izcīnijušajiem daņiem, kuru mūzikā nevarēja nesadzirdēt līdzības ar leģendāro The Police kompozīciju Every Breath You Take. Mēs jau smējāmies – sak, redz cik kruti būtu – Stings pašam to nemaz nezinot gandrīz uzvarēja Eirovīzijā! Salīdziniet paši…

Ak, jā, es nepieminēju Latvijas pārstāvi konkursā Aishu. Aizmāršība? Ne šoreiz. Negribas nolikt mākslenieci, ticu, ka viņa centās, bet uzskatu, ka šoreiz iegūtā 3 mazākā punktu summa abos pusfinālos kopā ir pelnīta… Citi pretendenti šī gada atlasē bija labāki.

P.S. Uz to, kāds plaģiāts ir Dānijas dziesma un to, ka Moldāvs izskatās pēc Duff Man, man acis atvēra Raimonds Dunke jeb Raimushkins, iesaku viņam pasekot līdzi – šis vīrs parasti runā interesantas lietas!

Advertisements

6 komentāri »

  1. Nu nezinu.. Var jau būt, ka tik muzikāli attīstīts neesmu, tapēc iespējams kļūdas vokālā biju palaidis garām, taču joprojām uzskatu, ka Aisha nebija pelnījusi pēdējo vietu. Ok, var jau būt, ka fināla cienīga nebij (bet tad atkal – kas tad īsti ir?), bet, zini, salīdzinot ar citiem tā vakara priekšnesumiem, sūdīgākais toč nebij.

    P.s. kapēc neesi komentējis spāņu pirmo priekšnesumu? 😀

    Komentārs by Es — 01.06.2010. @ 09:33

  2. Lena ir hot hot hot hot.

    Komentārs by gribu_hujeet — 01.06.2010. @ 15:14

  3. Galvenokārt tāpēc, ka aizmirsu. Manuprāt, bija diezgan smieklīgi viņu ieradzīt, lai gan var teikt, ka pat iekļāvās priekšnesumā.
    Par Aishu – kā jau teicu, manuprāt, viņas dziesma bija ļoti slikta (jā, piekrītu, ka uz kopējā fona nebija sliktākā, bet tas skaņdarba kvalitāti neuzlabo).

    Komentārs by normens — 01.06.2010. @ 20:17

  4. Paskat, Tu pat pamanījies tajā pasākumā ko labu atrast. Bija interesanti palasīt, taču par šī gada uzvarētāju varu teikt tikai to, ka viss ir labi, līdz meitene sāk runāt.. arī vācu valodā 😀

    Komentārs by Kni — 01.06.2010. @ 21:41

  5. Starpcitu, man vienīgajam Lena atgādina Avrilu? 😀

    Komentārs by Es — 01.06.2010. @ 21:46

  6. Jā, piekrītu, ka Aishai nebija no tiem sliktākajiem izpildījumiem un trešā vieta no beigām visu valstu kopvērtējumā ir ārprātīgi drausmīgi.
    Dānijas dziesma jau pašā sākumā likās dzirdēta, tikai citā skanējumā. Nedaudz “izsita” arī “Simply the best” uz piedziedājumu.
    Man arī patika Tom Dice. Vienkārši, bet skaisti 🙂 Ausīm arī patika.

    Komentārs by Margarita — 01.06.2010. @ 23:54


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: