Rokmūzikas apskati

01.06.2010.

Uffie – Sex Dreams and Denim Jeans (2010)

Filed under: 2010. gadi,Elektronika — normens @ 21:40
Tags: , ,

Nav daudz gadījumu, kad mūziķis pēc ļoti populāra debijas singla savu pirmo albumu izdod tikai pēc četriem gadiem. Negribu samelot, bet liekas, ka Afija varētu būt pirmā deju mūzikā, kas to paveikusi.

Gaidot šo ierakstu, manuprāt, varēja vilkt diezgan daudzas paralēles ar leģendāro Guns N’ Roses albumu Chinese Democracy – grupa (šoreiz – solomāksleniece) ir savas slavas zenītā (jā, nebaidos teikt, ka 2006. gadā pēc Pop The Glock viņa sasniedza, iespējams, savas karjeras virsotni), sola, ka tūliņ, tūliņ tiks izdots tik ļoti gaidītais disks, tomēr katru reizi relīzes datums tiek pārcelts. Afija nepiedzīvoja tik lielas peripētijas kā slavenie rokeri, tomēr arī viņai bija gan daudz objektīvu iemeslu (neveiksmīga, 11 mēnešus ilga laulība, meitas piedzimšana), gan ne tik objektīvi (kā viņa pati reiz teikusi, atgriežoties no koncertturnejām griboties tikai gulēt mājās, nevis strādāt studijā), lai neierakstītu ripuli, tomēr beidzot tas ir pieejams ikvienam, un tas ir galvenais.

Kopš 2006. gada februāra Anna Katerina Hārtlija, kura ir dzimusi Maiami, augusi Honkongā, bet šobrīd dzīvo Parīzē, ir izdevusi 6 EP un to apkopojums, ar nelieliem papildinājumiem, arī ir 12 jaunā ieraksta kompozīcijas. Nekas jauns šoreiz netiek piedāvāts un amerikāniete ir radījusi to, kas bija jārada pirms gadiem trīs. Tolaik, kad viņa sāka izmantot balss pārveidotājus savā mūzikā tas bija kas jauns un samērā inovatīvs, tomēr šodien gandrīz katrā no deju vai hiphopa platēm var dzirdēt šo paņēmienu. Nedaudz nepiekrītu, ka Afijas vietu un nišu ir pilnībā ieņēmusi Ke$ha – jā, uzskatu, ka otrā ir iespaidojusies no šī stāsta varones, tomēr Ke$ha ir paredzēta meinsrtīmam, kamēr Afijas īstā vieta ir nelielā andergraundā, klubos, bet ne radio ēterā.

Esmu nedaudz vīlies, ka tieši Pop The Glock (kuru, starp citu, pavisam drīz mūziķe plāno izdot jau trešo reizi) ir teju vienīgā dziesma, kas paliek atmiņā pēc vairākkārtējas ieraksta noklausīšanās. Jā, es atceros arī ADD SUV, kurā kā viesmākslinieks piedalās Farels Vilijamss, nedaudz arī MC’s Can Kiss un Hong Kong Garden, bet tas arī ir viss… Pārējais materiāls nav slikts, tomēr ne pietiekami labs, lai to ikdienā drillētu savā mūzikas atskaņotājā. Žēl, ka tā.

Jāatzīst, ka no plates gaidīju daudz vairāk, nekā saņēmu un tas patiesi apbēdina. Līdz šim biju pārliecināts, ka tieši viņa būs nākamā meinstrīma zavigzne savā žanrā, tomēr šobrīd liekas, ka nekas varāk kā normāls materiāls aptuveni desmit klausīšanās reizēm nav radīts… Ceru, ka nākamais disks izdosies veiksmīgāks un interesantāks.

Dodu albumam 6,5 zvaigznes no 10.

half_sm

Advertisements

Atstāt komentāru »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: