Rokmūzikas apskati

07.06.2010.

The Drums – The Drums (2010)

Filed under: 2010. gadi,Pops,Postpanks — Ausmkrēslis Rūdolfs @ 12:41
Tags: ,

Gada gaidītākais debijas albums beidzot arī pasaules albūmplauktos.

Kopš 2009. gada vasaras, kad pasauli satracināja līdzi svilpojamais Let’s Go Surfing, The Drums no diviem trūundergraundpoperiem ir kļuvuši par trūmainstrīmpoperiem, jo dziesma par sērfošanu nebija grupas vienīgais grāvējs, pēc tā sekoja kaut kas tik kruts kā I Felt Stupid un Summertime EP ar sešām ūberkrutām un lipīgām dziesmām. Arī mani spēja satracināt grupas oriģinalitāte un inovatīvais ņūveiv un bīčbojpopa sakausējums, kas patiesībā nav nekas baigi sarezģīti izstrādāts un tu nedomā kā šie džekiem kaut ko tik unikāli, kā saka vis ģeniālais ir vienkāršs. Tāpat grupa fano par zviedru indīpoperiem The Tough Aliance, kas arī ir jūtams grupas daiļradē. Grupa bija kļuvusi tik slavenīga, ka par viņiem ieinteresējās džeki no Island Records, bet diemžēl lielo ierakstu kompāniju priekšrocības un nacistu zeltu The Drums šajā albumā nav pamanījušies izmantot.

Sāksim ar to, ka apskatot plates dziesmu sarakstu man radās pamatīgas aizdomas, ka mani sagaidīs pamatīga vilšanās, jo no ģeniālā EP Summertime būs iekļautas tikai divas dziesmas Down By The Water un Let’s Go Surfing, kas ir arī abas hitīgākās albuma dziesmas. Bet paldies dievam pirmais singls Best Friend manas šaubas izgaisināja, tāpat lieliskas šķita arī citas dzirdētās dziesmas, kas būs iekļautas jaunajā albumā (Me And The Moon, Forever And Ever, Amen un I’ll Never Drop My Sword). Beidzot izdzirdot albumu tomēr ļoti ļoti ļoti neliela vilšanās sajūta bija, jo klausoties albuma dziesmas pēc kārtas pāris momenti palika nemanīti un uz beigām šāda tik cukurota mūzika sāka pat nedaudz apnikt, bet ļoti iespējams ir tīri subjektīvi pārmetumi. Objektīvi skatoties mums tiek piedāvātas divpadsmit lieliskas melodijas, no kurām kā jau ierasts vislabākās ir novietotas plates sākumā, kad viena pēc otras seko dziesmas Best Friend, Me And The Moon, Let’s Go Surfing un labākās no iepriekš nedzirdētajām dziesmām Book Of Stories, Skippin’ Town. Skaidrs, ka uz šādu hitu fona iepriekš dzirdētais Forever And Ever, Amen izklausās pēc neliela fīlerīša, bet paldies dievam Down By The Water atgriež albumu pareizajā gultnē, kas tāda arī paliek līdz pašām albuma beigām, īpaši izceļoties pāraranžētajai I’ll Never Drop My Sword.

Diemžēl ilgi gaidītais revolucionārais albums, nemaz tik revolucionārs nešķiet, rezultātā The Drums atklišejo savas veiksmīgi radītās klišejas, bet kuru gan tas interesē, ja šīs klišejas ir tik barojošas, ka pēc melodijām izsalkušais primāts tiek piebarots tā, ka visam gadam pietiks kam dungot, svilpot un sist ritmu līdzi.

2,85/10

P.S. Kā raksta vikipēdija grupa savu albumu radījusi savā dzīvoklī Ņujorkā un mazā zaru būdiņā leģendārajā Vudstokā.

Advertisements

Atstāt komentāru »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: